Ārpus Rīgas

Ivonna Plaude par Brīvības laukuma rekonstrukciju Tukumā

Ārpus Rīgas

Latvijas dabas bagātību skaitīšana var aizkavēties

Liepājas SEZ nodrošina pievilcīgu ražošanas vidi 41 uzņēmumam

Liepājas SEZ nodrošina pievilcīgu ražošanas vidi 41 uzņēmumam

Martā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde atskatās uz 20 pastāvēšanas gadiem. Par godu šim notikumam šovakar Liepājas muzejā gaidāma arī izstādes atklāšana un grāmatas atvēršana.

Speciālās ekonomiskās zonas darbību šodien un pirms 20 gadiem esot grūti salīdzināt, jo situācija ir ievērojami mainījusies, spriež pārvaldnieks Jānis Lapiņš. Agrāk Liepājas Speciālā ekonomiskā zona asociējās ar ostas uzņēmumiem, bet šobrīd SEZ statuss ir daudziem ražošanas uzņēmumiem.

Ir bijuši gan zaudējumi, gan ieguvumi, kāds investors atradis vietu Liepājā, kāds citā Latvijas pilsētā, spriež Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš, kurš SEZ pārvaldē sāka strādāt pirms desmit gadiem. Līmenis, kādā šobrīd tiek strādāt, ir cits – tā vairs nav tikai investoru piesaiste, bet arī darbs ar sabiedrību, izglītības iestādēm un pilsētu kopumā.

Šobrīd SEZ statuss ir piešķirts 41 uzņēmumam, kuros strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

„Spēles noteikumi nav mainījušies, gan izstrādājot likumu 1997.gadā, gan vēlāk ieviešot dzīvē, bet svarīgākais ir, kā šos spēles noteikumus aiznest līdz uzņēmējam, lai viņam radītu pievilcīgu vidi un uzņēmums būtu gatavs pat pārcelt ražošanu uz Liepāju,” sala Lapiņš.

Viens no piemēriem Liepājā, kur šobrīd aktīvi strādā Skandināvijas uzņēmumi, ir Liepājas Biznesa centrs. Agrāk tur atradās Padomju Savienības mērogā nozīmīgs gaļas kombināts, kas nodrošinājis ar gaļas izstrādājumiem Ļeņingradu, tagadējo Sanktpēterburgu. Savā laikā degradēto teritoriju iegādājās SIA „Pumac Liepāja”, kam piemērots SEZ statuss. Prokūrists Livars Vangovskis atceras laikus, kad par šāda mēroga biznesa parku varēja tikai sapņot:

„Bija gaļas kombināts, no kā mēs savā laikā īrējām telpas metālapstrādei. Tad kombināts bankrotēja un „Pumac Liepāja” nolēma nopirkt visu gaļas kombinātu.”

Tagad šajā teritorijā jau strādā 17 uzņēmumi un gandrīz 900 darbinieki. Liepājas Biznesa centrā ražo dažādus metālnozares produktus, kā arī elpošanas ierīces glābējiem un citus. SEZ statusam biznesa centra attīstības procesā ir nozīmīga loma, uzskata Livars Vangovskis:

„SEZ nav tie, kuri neko neinvestē. Nodokļu atlaides var izmantot, investējot attīstībā, tā ir liela priekšrocība. Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ja SEZ nebūtu, nodokļu ieņēmumi kopumā šobrīd būtu mazāki. Atlaides veicināja investīciju pieplūdumu, un beigu beigās nodokļu ieņēmumi ir lielāki.”

SEZ statusu salīdzinoši nesen ieguva arī tekstilražošanas uzņēmums „Lauma Fabrics”, kurš nodarbojas ar lenšu, elastīgo mežģīņu un citu izstrādājumu ražošanu, kas nepieciešams sieviešu veļas šūšanai un nonāk aptuveni 200 pasaules veļas ražotnēs. Uzņēmumam izdevies atgūties no grūtībām, kas bija saistītas ar Krievijas tirgu, vienlaikus attīstīt eksportu uz Rietumiem, spriež valdes priekšsēdētājs Edijs Egliņš. Pagājušo gadu uzņēmums noslēdza ar 32, 3 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir apmēram par 11% lielāks nekā 2015. gadā. SEZ statuss uzņēmumam ir ieguvums ilgtermiņā, jo nepārtraukti tiek investēts attīstībā.

„Uzņēmums „Lauma Fabrics” Liepājas SEZ uzņēmums ir no 2013. gada. Mēs iestājāmies SEZ, lai ilgtermiņā iegūtu nodokļu atvieglojumus, ko dod šīs zonas statuss, tai skaitā uzņēmuma ienākumu un nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumus,” skaidro Egliņš.

Viena no prioritātēm un izaicinājumiem, ar ko šobrīd strādā Liepājas SEZ pārvalde, ir dzelzceļa infrastruktūra Liepājā,

kas rada zināmus sarežģījumus gan uzņēmējiem, pārvadājot kravas, gan iedzīvotājiem, kavējot transporta kustību pilsētā. Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš uzskata, ka daudz var panākt, arī pareizi plānojot:

„Mēs esam ļoti aktīvi sākuši sadarboties ar „Latvijas dzelzceļu”, jo, palielinoties atsevišķu kravu plūsmai Liepājas virzienā, tā parāda arī trūkumus. Mums ir regulāras sanāksmes. SEZ ir apņēmies apvienot ostas uzņēmumus un citas ieinteresētās puses, lai varētu visu saplānot jau šobrīd, vēl neveicot būvdarbus.”

Taču būs arī jauni sliežu ceļi. Liepājas SEZ pārvaldei pieejams vairāk nekā 30 miljonus eiro liels Eiropas Savienības finansējums, kas tiks izmantots papildu sliežu ceļu būvniecībai, ceļu sakārtošanai, ostas mola un viļņlaužu atjaunošanai, kā arī citiem projektiem. SEZ statuss Liepājā darbosies līdz 2035. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti