Aktīvi sekojot līdzi valdošajam vēja virzienam, Liepājas ledlaužu kapteiņi jau zina, cik smaga darbdiena viņiem ostas akvatorijā paredzama. Īpaši tiekot gaidīts austrumu vējš. “Vēlams būtu austrumu vējš, tad ledu salauž, un tas iet ārā. Bet, ja ziemeļrietumu vai rietumu vējš, tad viss sablīvējas un spiežas pie piestātnēm. Salauzts tas ir – kā šeit, bet kā putra,” skaidroja velkoņa-ledlauža “Klints” kapteinis Arvīds Kupčs.
Ledus šoziem kopš bargā sala iestāšanās jālauž katru dienu, jo ne visu ostā ienākošo kravas kuģu korpusi ir pietiekami izturīgi.
“Dažreiz vajag ledu starp piestātni un kuģa korpusu iztīrīt, lai tiktu klāt. Lai tos sānus neielauž iekšā, lai ledus neuztaisa caurumus,” norādīja Liepājas ostas kapteinis Pēteris Gudkovs.
Tā kā abi Liepājas ostas ledlauži būvēti pirms aptuveni 50 gadiem un atrast to remontam nepieciešamās detaļas kļūst sarežģīti, ostas vadība domā, pret ko šos kuģus nomainīt. Tāpat ostā kritizē Eiropas Savienības ostu pakalpojumu regulu, kas paredz, ka ostai ledlauži ir jāīrē, nevis pakalpojums jānodrošina ar saviem kuģiem. Pēc Eiropas Parlamenta atzinuma, tas samazinātu ostu izmaksas.
Savukārt Liepājas ostas kapteinis pauda, ka agrāk ar nomāta pakalpojuma sniedzējiem gūta bēdīga pieredze. “Pirms pārdesmit gadiem Karostas kanālā vienu savu dzenskrūvi sabojāja, pateica – mēs ledu vairs nelauzīsim. Ko mēs būtu darījuši? Paldies Dievam, ka ir savi. Īrēts ir īrēts. Komanda sveša, viņi skatās, lai nesarautu savu priekšgalu, jo tas ir viņu priekšgals, viņu nauda,” sacīja Gudkovs.
Pagaidām ostai piederošajiem ledlaužiem neviens pircējs nav uzradies, tāpēc tie turpina strādāt. No kā šo pakalpojumu nomāt nākotnē, ostas vadība vēl nezina.
