ĪSUMĀ:
- Aptaujātie veikalu klienti: ja maisiņi pie sveramajiem produktiem būtu par maksu, tos neizmantotu.
- Daudzās ES valstīs mazie plastmasas maisiņi ir par maksu.
- Sociālais psihologs: cilvēkiem ir ieradums izmantot šos maisiņus, jo tie ir bez maksas.
- Igaunijas “Rimi” mazie maisiņi maksā 5 centus, Latvijā – ierēķināti produktu cenās.
- Latvijā “Rimi” un “Maxima” vēl nevar pateikt, vai un kad varētu ieviest maksu par maisiņiem.
- „Stockmann” piedāvā iesaiņojumu, kas bioloģiski sadalās. Tie maksā 3 centus.
- Rīgā un arī citās pilsētās ir vairāki beziepakojuma veikali.
Latvijas Radio aptaujātie veikalu klienti atzīst – ja maisiņi, kas atrodas pie augļiem un dārzeņiem, būtu maksas, tad tos neizmantotu:
“Es nāktu ar savu. Vai arī es gribētu, lai būtu pieejami bezmaksas papīra maisiņi, jo pietiek gružot.”
“Mēs rūpējamies par dabu. Es jau tagad ņemu savu iepakojumu. Cenšos neņemt maisiņus bez vajadzības. Ja pērk vienu tomātu vai gurķi, tad es tos ņemu bez maisiņa. Man rūp daba. Ģimenē visi tā rīkojas līdzīgi kā es. Arī atkritumus šķirojam.”
Tādās Eiropas valstīs kā Igaunija, Nīderlande, Vācija un Beļģija plastikāta maisiņi pie pārtikas stendiem ir par maksu. Mērķis ir ierobežot ikdienas plastmasas patēriņu.
Sociālais psihologs Reinis Lazda skaidroja: cilvēkiem ir ieradums izmantot šo iepakojumu, jo tas ir bezmaksas.
“Ir zināms ieradums, ka mums ir tik bieži bijušas situācijas, ka mēs nevaram dabūt to, ko gribam. Mums ir trūkuma sajūta, tad to var kompensēt ar to, ka tad, kad mums ir iespēja, tad mēs izmantojam, cik vien ir iespējams.
Tas rodas no sajūtas, ka jebkurā brīdī var iestāties trūkums,” skaidroja Lazda.
Lai varētu palīdzēt mainīt ieradumu, nepieciešams ārējs stimuls, sacīja Lazda. Tie būtu “racionāli apsvērumi, saprotot, ka vairs nav izdevīgi. Izdevīgāk būtu rīkoties citādāk. Tā var būt arī sociālā atbildība, kad es saprotu, ka mana rīcība dara citiem sliktu, bet varētu darīt labu. Motivācijas var būt daudz un dažādas.”
Viena un tā paša pārtikas tirgotāja veikalos Latvijā un Igaunijā attieksme pret plastikas maisiņiem ir atšķirīga.
Igaunijas “Rimi” veikalos mazais plastikāta maisiņš maksā 5 centus. Latvijā - neko.
“Rimi” pārstāvis Noris Krūzītis tam nepiekrita, norādot, ka “tie nav pa brīvu. Jebkurā gadījumā viņi ir iekalkulēti visā kopējā veikala izdevumu paketē. Šobrīd to cena ir ārkārtīgi niecīga. Vēl joprojām iepakojumu jomā nav tāda visu aptveroša revolūcija, kas piedāvātu ļoti daudz alternatīvu.”
Par to, vai arī Latvijā vieglais maisiņš varētu kļūt maksas, “Rimi” atbildi nesniedz. Risinājumu problēmai vēl neredz arī konkurējošais uzņēmums ”Maxima”.
Mobilitātes un procesu vadības departamenta direktore Dace Grava nevarēja atbildēt, cik vieglos maisiņus patērē veikalu tīklā.
“Pašreiz izskatām vēl vairākus variantus un skatāmies, kā mēs plastikāta maisiņus varētu aizvietot, kādas vēl ir alternatīvas, bet kamēr mēs vēl neesam izdomājuši, kāds būs mūsu jaunais iepakojums, pašreiz mēs atstāsim mūsu plastikāta maisiņus,” norādīja Grava.
Savukārt uzņēmums „Stockmann” ir atradis alternatīvu - plastikāta maisiņus nomainījis uz bioloģiski sadalošiem iesaiņojumiem. Tie maksā 3 centus. Šis iepakojums sadalās 2 gados pie karstākas temperatūras komposta kaudzē. Lielveikalā nevar iegādāties vienreizlietojamos plastmasas traukus. Tie ir aizvietoti ar iepakojumiem, kas dabā sadalās.
Uzņēmuma pārtikas nodaļas vadītājs Armands Guļāns skaidroja, ka uzņēmuma “mērķis ir izvērtēt, vai maisiņš ir vispār vajadzīgs, un nākt ar savu maisiņu un ņemt mazāk. Šī ir Eiropas pieredze, kas ļoti veiksmīgi darbojas, jo ir valstis, kurās ir ieviesti maksas mazie maisiņi, un arī Igauņi kolēģi bija pirmie, kas to realizēja. Viņiem bija ļoti labi rezultāti. Te nav mērķis nopelnīt, bet likt cilvēkam padomāt, cik maisiņi ir vajadzīgi. Vislabāk ir tad, kad klients nāk ar savu maisiņu. Pat ja tie ir kompostējamie maisiņi, jebkurā gadījumā tur ir izmantoti resursi. Ne vienmēr maisiņš nonāks kompostā.”
Rīgā un arī citās pilsētās ir vairāki beziepakojuma veikali. To mērķis ir samazināt plastmasas piesārņojumu.
Ar savu pieredzi dalās pirmā Latvijā beziepakojuma veikala īpašniece Nadīna Deģe: “Man palīdz ierobežot iepakojumu lielums. To visu var iepakot papīra maisos, kas ir sausā beramā pārtika. Latvijā patiesībā tam pievērš uzmanību ražotāji. Ar lielāko prieku atved spaiņos. Pēc tam tos paņem atpakaļ. Tas ir pilnīgi bez iepakojuma.”
Sanāk 5 litru spainis pilns ar griķiem, “tas sanāk daudz izdevīgāk visiem, kas ir iesaistīti tajā ķēdē. Nav pārsaiņošana, kas izmaksā arī tam, kurš man piegādā. Viņam nav jāpārpako un jālīmē marķējumi virsū. Nav darbaspēks jānolīgst. Man arī ir daudz izdevīgāk, jo man pārdod lielo papīra maisu daudz izdevīgāk, nekā ja būtu sadalīts 500 gramos,” stāstīja Deģe.
Latvijā vidēji radītais plastmasa iepakojumu daudzums gadā ir 35 900 tonnas. No šī daudzuma pārstrādāti tiek tikai 40%.
