Šajā pandēmijas vilnī, tāpat kā Covid-19 krīzei sākoties, kopējais iedzīvotāju tēriņu apjoms ir samazinājies. Bankas „Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidroja: sākoties pandēmijai, cilvēki vispār ar ļoti lielu piesardzību tērēja naudu, bet tagad tas vērojams pamatā tajās nozarēs, kuru darbība ir apturēta.
„Otra lieta, ko mēs redzam un kas būtiski atšķiras no iepriekšējiem viļņiem: esam samazinājuši karšu tēriņus Latvijā apmēram par 30%, ja skatās novembra datus pret oktobra pirmo pusi, taču ārpus Latvijas mēs turpinām tērēt. Tur īstenībā ir pat pieaugums. Uz katriem desmit eiro, ko esam samazinājuši tēriņus Latvijā apmēram viens, pusotrs eiro palielinājies ārvalstīs. Tāds papildus lēciens ārpus Latvijas,” pastāstīja bankas ekonomists.
Āboliņš uzsvēra, ka pēdējos desmit gadus ir aktuāla tendence, ka, attīstoties ārpakalpojumiem, dažādu jomu speciālisti, dzīvojot Latvijā, sniedz ārpakalpojumu ārvalstu uzņēmumiem. Līdz ar to Latvijai esot jādomā ne tikai par darba vietu radīšanu, bet par vides pievilcību, lai cilvēki šeit vēlētos dzīvot.
“Tas ir jautājums visā pasaulē, kur IT kompānijas atrodas lielās, dārgās pilsētās un darbinieki vēlas dzīvot citā, lētākā vietā un saņemt to pašu atalgojumu. Tādi jauni jautājumi, kas iepriekš globāli nebija radušies, jo tā lietas nenotika. Šobrīd ir parādījusies iespēja, ka cilvēki var strādāt no jebkuras vietas. Nav ierobežoti valsts robežā. Es nedomāju, ka šobrīd tas ir liels makroekonomisks jautājums. Tas, protams, zināmā mērā ir jauns aspekts nevienlīdzībai, jo ir tikai daļa cilvēku, kas kaut ko tādu var atļauties gan materiāli, gan ņemot vērā darba specifiku,” sacīja Āboliņš.
Savukārt “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis akcentēja, ka
šajā pandēmijas vilnī īslaicīgais emigrācijas vilnis ir spēcīgāks nekā pirms gada.
„Viesmīlības, ēdināšanas nozares darbiniekiem šobrīd ir iespēja aizbraukt, jo darbības nosacījumi ārzemēs ir labvēlīgāki. Protams, līdz ko epidemioloģiskā situācija stabilizēsies, tas radīs atkal spiedienu darba devējiem šajās nozarēs sameklēt šos darbiniekus un ataicināt atpakaļ. Protams, liela daļa būs pārorientējušies citās sfērās, un tas būs pietiekami nozīmīgs izaicinājums,” norādīja Gašpuitis.
Masveida emigrāciju viņš gan neprognozēja, bet attālinātās strādāšanas tendence arī bez pandēmijas, viņaprāt, nostabilizēsies un iesakņosies. Tomēr nevajadzētu pārspītēt tās ietekmi uz ekonomiku, jo tas nebūšot masveidīgi.
