Līdz 450 eiro uz rokas saņem 28,9% Latvijas iedzīvotāju

Gada laikā kopš pagājušā gada trešā ceturkšņa par 10 procentpunktiem samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, sasniedzot 28,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Minimālo algu vai mazāk saņēma 124,2 tūkstoši jeb 15,3% darbinieku, kas ir par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada 3. ceturksnī. 

Savukārt darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450 līdz 700 eiro, gada laikā palielinājās par 0,7 procentpunktiem (3. ceturksnī – 33,5%), bet to, kuru darba samaksa bija no 700 līdz 1400 eiro, pieauga par 6,3 procentpunktiem (3. ceturksnī – 27,1%).

Gada laikā 1400 eiro un vairāk saņēmušo personu īpatsvars palielinājies par 1,6 procentpunktiem. 

Šī gada 3. ceturksnī 3,3% darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 3,0% darba samaksas lielumu nenorādīja.

Kopumā šī gada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 17,2 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,9 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 10,5 tūkstošiem. 

Lai gan kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2018. gada 2. ceturksnī ES – 60,5%), 3. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 68,2%, bet Lietuvā – 65,4%. 

2018. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 36,2%, kas ir par 1,3 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 62,7 tūkstoši jauniešu. 

Trešajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,8 stundas, kas ir tikpat daudz, cik šajā periodā gadu iepriekš. 

Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti 2018. gada 3. ceturksnī piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

3 komentāri
Anonīms lietotājs 24299
par 10% saruka to skaits, kas saņem līdz 450......tāpēc, ka , iespējams, apmiruši tie vairāki desmiti tūkstošu, kuru ienākumi - vecuma pensija vai invaliditātes pabalsts ir 60 - 105 eiro, ilgi jau dzīvību ar ādu naudu nepavilksi, jo sevišķi invalīdam un sirmgalvim ko darīt? vai nu iet ubagot vai nomirt. pazīstu tādus cilvēkus, kas patiešām tādas summas saņem...un ne jau dzērāji vai muļķi viņi ir - vienkārši pensija aprēķināta par vistrūcīgākajiem gadiem un lielākoties strādāts līdz 1996. - to jau valdība neskaita, tāpēc tie cilvēki grimst nabadzībā un ātrāk pamet šo pasauli, īpaši vientuļie.
Jānis Lietavietis
Acīmredzot emigrācija uzlabo atalgojuma rādītājus un samazina bezdarbu, nekas jauns tas gan nav, vēl ir no Latvijas jāizbrauc aptuveni miljons iedzīvotājiem un mēs dzīvosim kā Eiropā - spriežot pēc visa tāds ir mūsu valdības izaugsmes plāns.
Anonīms lietotājs 17776
Neticu šiem datiem. Par 10% saruka to skaits, kas saņem līdz 450 EUR un par 7 pieauga to skaits, kas saņem 700-1400 EUR... Tas vienkārši neiet kopā. Veselu pakāpienu izlaida. Sanāk, ka vai nu šiem cilvēkiem algas dubultojās, vai arī viņu vienkārši vairs nav un tāpēc statistiski viņu ir mazāk.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti