„Uzņēmējdarbības vides prognozējamība ir stūrakmens veiksmīgai biznesa attīstībai un līdz ar to arī darba vietu radīšanai un nodrošināšanai valstī. IIN likmes samazinājums ir viens no lēmumiem, ar kuru darba devēji rēķinās jau gandrīz gadu, kopš IIN samazināšanas grafiks tika iekļauts IIN likumā. Spēles noteikumu maiņa ir būtisks signāls turpmākai biznesa vides attīstībai,” norādaLDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Menģelsone piekrīt, ka ne visiem nodarbinātājiem IIN samazināšana līdz šim plānotajā apjomā (par diviem procentu punktiem) dos jūtamu ieguvumu, taču tādēļ LDDK jau ilgstoši ir uzsvērusi, ka nepieciešams rīkoties kompleksi – samazināt IIN likmi, kas veicina biznesa attīstību un motivē labāk apmaksātos darbiniekus, un paaugstināt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem, kas ir būtiski zemāk apmaksātās darba vietās.
„Būtiskākais tomēr ir, ka mēs nedrīkstētu atgriezties tajā situācijaā, kādu piedzīvojām nesenās krīzes periodā, kad ievērojami mazinājās ticība nodokļu sistēmai, tās stabilitātei un paredzamībai ilgtermiņā. Ja patlaban nacionālais vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens, kas ir neapstrīdams priekšnoteikums gan sociālās vienlīdzības pakāpeniskai veidošanai, gan nodarbinātības un sabiedrības labklājības kopumā nodrošināšanai, tad nedrīkstētu pieņemt lēmumus, kuri šim izrāvienam kaitē gan racionāli, gan morāli,” rezumē LDDK ģenerāldirektore.
Kā ziņots, labklājības ministre Ilze Viņķele (V) izteikusies, ka IIN samazināšana par diviem procentpunktiem nākamajā gadā vēl būtu diskutējama. Pēc Viņķeles domām, IIN samazināšana ir diskutējams jautājums, jo tas esot lielo algu saņēmējiem izdevīgs lēmums. Viņķele kopā ar finanšu ministru Andri Vilku (V) kā "absolūtu prioritāti" virzīšot atvieglojumu par apgādājamo un neapliekamā minimuma palielināšanu, jo tie esot tieši instrumenti, kā mazināt nabadzību un nevienlīdzību Latvijā.