LBAS gatava palīdzēt sagatavot pieteikumu Satversmes tiesai par bezdarbnieku pabalsta sarukumu

Bezdarbnieku pabalsta termiņa un apjoma samazinājums, kas gaidāms no jaunā gada, ir diskriminējošs, un šīs izmaiņas var būt pamats iesniegumam Satversmes tiesā, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā.

ĪSUMĀ:

  • No 2020.gada spēkā stāsies jaunā bezdarbnieku pabalstu aprēķināšanas kārtība.
  • Saruks bezdarbnieku pabalstu izmaksas laiku no 9 uz 8 mēnešiem un apjomu.
  • Cilvēki, kuri bezdarbnieka statusu iegūs no 1.janvāra, pabalstā saņems par 20% mazāk nekā tie, kuri pabalstam pieteikušies vēl 2019.gada izskaņā.
  • Ar šādu samazinājumu valsts plāno ietaupīt 12 miljonus eiro.
  • Darba ņēmēju pārstāvji jauno kārtību uzskata par diskriminējoša un saskata pamatu vērsties Satversmes tiesā.

Jaunā bezdarbnieku pabalsta izmaksas kārtība var būt pamats iesniegumam Satversmes tiesāLinda Zalāne

    Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns uzskata, ka jaunā kārtība varētu būt pamats iesniegumam Satversmes tiesā. Pagaidām gan neviens ar šādu vēlmi pie viņa nav vērsies.

    Baldzēns skaidro, kādēļ likuma grozījumi ir netaisnīgi pret darba ņēmējiem, sociālo iemaksu veicējiem: “Darbinieks, ja saņem [bezdarbnieka statusu] 30. vai 31.decembrī, viņš saņem par 20% lielāku summu nekā tas darbinieks, kurš saņem bezdarbnieka pabalstu 1., 2.janvārī. un tas ir pēc pilnīgi vienādām iemaksām. Tas ir absolūti tīrs Satversmes tiesas risks. Ja pie mums vērsīsies kāds arodbiedrības biedrs, ka viņa tiesības ir pārkāptas, mēs palīdzēsim [iesniegumu] Satversmes tiesai sagatavot. Bet paši speciāli nevērsīsimies nekur.”

    Baldzēns uzsver, ka jaunā bezdarbnieku pabalstu izmaksas kārtība ir diskriminējoša. Esot jābūt pārejas periodam, kura laikā sociālās apdrošināšanas iemaksas varētu līdzsvarot, lai cilvēks saņemtu to, ko ir iemaksājis. Pretējā gadījumā, viņaprāt, tiek grauta ticība sociālās apdrošināšanas budžetam.

    “Šis iemaksu apmērs – tā ir sociālā apdrošināšana nevar vienkārši bez pārejas perioda nostādīt cilvēkus diskriminācijas situācijā, ka, vienkārši balstoties uz kādu lēmumu, vien s saņem vairāk, cits mazāk. Ja būtu kādi force majeure – būtu sākusies krīze, karš, dabas katastrofas, varētu vēl saprast tādu pēkšņu lēmumu. Bet mums, paldies dievam, tādas nelaimes nav,” sacīja Baldzēns.

    Labklājības ministrijas sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Irēna Salmane Latvijas Radio skaidroja, ka pēdējos gados ekonomikas izaugsmes iespaidā uzlabojusies darba tirgus situācija, līdz ar to veidojas jaunas darba vietas, samazinās bezdarbs un pieaug pieprasījums pēc darbaspēka. Viņa gan nevarēja pateikt, kādēļ netika noteikts pārejas periods, un uzsver, ka galvenā robežšķirtne ir jauna gada sākums.

    “Tā izmaiņas izstrādātas, lai tādējādi veicinātu bezdarbnieka atgriešanos darba tirgū, tādējādi risinot arī darbaspēka pieejamības problēmas, mazinot darbaspēka nepietiekamību,” sacīja Salmane.

    Ministrijas pārstāve skaidroja, ka Labklājības ministrija pirms grozījumiem analizēja statistikas datus un secināja, ka pašlaik vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir četri mēneši un šī tendence kopš 2012.gada nav krasi mainījusies. Pēdējos trīs gados samazinājies bezdarba saņēmēju skaits. 2016.gadā šādu pabalstu saņēma gandrīz 99 tūkstoši personas, bet 2018. gadā par 16 tūkstošiem mazāk.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti