Sadaļas Sadaļas

Lauku attīstības programmā pārejas periodā pieejams atbalsts vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā

Latvijas Lauku attīstības programmā pārejas periodā lauksaimniekiem pieejams atbalsts vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā. Zemkopības ministrijas darba grupa aizvadītajā nedēļā vienojās par finansējuma sadales kritērijiem. Diskusijās piedalījās arī nozares nevalstiskās organizācijas – daļa zemnieku uzskata, ka jau pārejas periodā iespējams ieviest ‘’zaļākas’’ prasības, bet citi norāda uz arvien nevienlīdzīgām prasībām un maksājumiem Latvijas zemniekiem. 

Lauku attīstības programmā pārejas periodā pieejams atbalsts vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērāSintija Ambote

Latvijas Lauku attīstības programmā pārejas periodā turpmākajos divos gados lauksaimniekiem paredzēts atbalsts vairāk nekā 518 miljonu eiro apmērā.

"Investīciju atbalsts, kas sevī ietver atbalstu lauku saimniecību modernizācijai, pārstrādes attīstībai, meliorācijas sistēmu sakārtošanai, tāpat tiks paredzēts jauno lauksaimnieku atbalsts un [atbalsts] mazo lauku saimniecību biznesa plānu īstenošanai. Tāpat ar šo finansējumu tiks turpināti šobrīd spēkā esošie Lauku attīstības programmas platību maksājumi, tiks turpināts vietējo rīcības grupu atbalsts, projekta pasākumi, kas ļoti daudz veicina darbavietu radīšanu un attīstību lauku teritorijā. Tuvākajā laikā informēsim par pieejamām kārtām, kad šie pasākumi varētu tikt atvērti," stāsta Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta vadītāja Liene Jansone.

Kavējoties Kopējās lauksaimniecības politikas reformas ieviešanai, jaunā finanšu perioda pirmajos gados jeb pārejas posmā atbalsta nosacījumi būs līdzīgi kā iepriekšējā periodā.

"Attiecībā uz platību maksājumiem paliek tie paši nosacījumi. Vienīgi attiecībā uz investīcijām mēs gribam vairāk virzīties mērķtiecīgā virzienā. Tur paredzēts finanšu aploksni dalīt trijās grupās, jo līdz šim bija tikai divas grupas. Izdalot, izceļot arī vidussaimniecības slāni, būs saimniecības ar apgrozījumu līdz 70 000, tad saimniecības ar apgrozījumu no 70 000 līdz 350 000 un atbalsts specifiski saimniecībām virs 350 000 eiro. Katrai šai saimniecību grupai tiek noteikts arī obligātais vides procents, kas būtu īstenojams caur investīcijām, lai mēs virzītos uz konkrētu mērķi – uz emisiju samazināšanu, precīzu tehnoloģiju piemērošanu un citām vides prasībām. Tā ka ir arī nelieli akcenti ar mērķtiecīgāku novirzi, bet tas vairāk [attiecas] uz investīciju tipa pasākumiem," skaidro Jansone.

Lauku attīstības programmas uzraudzības komiteja aizvadītajā nedēļā vienojās par finansējuma sadales kritērijiem un ministrija tuvākajā laikā grozījumus iesniegs Eiropas Komisijā. Diskusijās piedalījās arī nozares nevalstiskās organizācijas, kuru vērtējums par turpmākajam gadiem atšķiras. Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis vērtē, ka arī pārejas perioda atbalsta kritēriji varēja būt ‘’zaļāki’’, kā arī prasījusies diskusija ar plašāku sabiedrību.

"Kopumā šo pasākumu kopumu vērtējam atzinīgi, bet tie nav sasaistīti ar jaunajiem EK mērķiem par ‘’zaļo kursu’’ un ‘’no lauka līdz galdam’’.

Piemēram, nākošajos divos gados nav nekas paredzēts, lai samazinātu pesticīdu lietošanu. Kas attiecas uz investīcijām, tur ir izmaiņas, jo iedalītas trīs grupas pēc saimniecību lielumiem. Taču sākotnējais piedāvājums bija, ka lielajā saimniecību grupā investīcijas 100% ir paredzētas vides investīcijās, bet diemžēl lobija iespaidā attālinājāmies no ES zaļajiem mērķiem un tas ir samazināts uz 50% lielajām saimniecībām. Tā kā tas ir solis atpakaļ zaļā kursa attīstībā," norāda Norkārklis.

Lauku attīstības programmai kopumā samazināts finansējums par 15 %, salīdzinot ar līdzšinējo periodu. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs norāda, ka līdztekus arvien stingrākām prasībām atbalsts proporcionāli nepieaug un arī jaunajā periodā tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem netiks izlīdzināti ar pārējo Eiropu. (Plānots, ka Latvijas lauksaimnieki saņems 82% no vidējā maksājumu apmēra 2027. gadā.)

"Samērā mierīgi pieņēmām lēmumus par pārejas periodu, bet tas rūgtums ir palicis, jo kopumā arī jaunajā periodā mēs redzam, kādi mēs esam, salīdzinot ar citām dalībvalstīm.

Tāpēc pagājušajā nedēļā man zvanīja arī Lietuvas lauksaimniecības organizāciju kolēģi un teica, ka viņi gatavojas Eiropas Komisiju sūdzēt straptautiskajā tiesā par šiem negodīgajiem maksājumiem un negodīgo attieksmi. Mēs tagad apspriežam, vai mums arī nevajadzētu piedalīties," stāsta Treibergs.

Pirms divām nedēļām Zemkopības ministrija saņēma rekomendācijas no Eiropas Komisijas par jauno atbalsta saņemšanas nosacījumu izstrādi, tostarp par pesticīdu ierobežošanu un bioloģisko lauksaimniecības platību palielināšanu. Turpmākā gada laikā valstīm jāizstrādā savi stratēģiskie plāni, kuros jāuzrāda arī sasniedzamie vides rādītāji. Zemkopības ministrija par šiem jautājumiem spriest darba grupās plāno atsākt maijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt