Čološa vizīte notiek lauksaimniekiem, īpaši piensaimniekiem, smagā brīdī. Akūti nepieciešams ir Eiropas atbalsts gan Krievijas noteiktā embargo dēļ, gan lai likvidētu joprojām nevienlīdzīgo situāciju tirgū. Vizītes mērķis Jaunpils pienotavā ir parādīt komisāram, kāda šodien ir reālā situācija Latvijas laukos, un pārrunāt nepildītos solījumus Baltijas lauksaimniekiem.
Čološs apskatīja arī noliktavu, kas pilna ar Krievijai paredzētiem sieriem. „Pēdējo kravu 6. augustā dabūjām atgriezt atpakaļ, tāpat citas kravas arī..,” sacīja Jaunpils pienotavas valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs.
Čološam tika atgādināts, ka Latvijas Lauksaimnieku kooperatīvu asociācija līdz ar citām Baltijas lauksaimnieku organizācijām pirms diviem gadiem Eiropas Komisijai iesniedza vairāk nekā 60 000 Baltijas lauksaimnieku parakstītu petīciju “Par godīgu attieksmi pret Baltijas valstu lauksaimniekiem”.
Diemžēl nav ticis ņemts vērā neviens no četrām petīcijā minētajām prasībām. Baltijas valstis joprojām saņem viszemākos tiešmaksājumus, kā arī joprojām lauksaimnieki ir spiesti cīnīties ar sarežģītiem un neskaidriem ES nosacījumiem.
Ja ražotājiem ir palikuši kādi krājumi, paredzēti Krievijas eksportam, tad ir ieviesti kompensācijas pasākumi, lai nebūtu zaudējumi un lai nekristu cenas kopējā tirgū. Kompensācijas būs tiem uzņēmumiem, kas ražo piena pulveri, piena izstrādājumus un citus piena produktus,” teica Čološs.
Tomēr lauksaimnieku vidū pastāv arī zināmas šaubas, vai Čološa vizītei Latvijā būs pozitīvi rezultāti. Par jauno lauksaimniecības komisāru jau nominēts Īrijas pārstāvis Fils Kogans, par viņu balsojums paredzēts oktobrī. Līdz ar to Dačana Čološa vizīte Latvija drīzāk ir simboliska, jo viņa uzdevums ir nodot informāciju jaunajam amata kandidātam.
Jau ziņots, ka situāciju Latvijas lauksaimniecībā saasināja Krievijas sankcijas pret ES valstīm, Kanādu, ASV, Norvēģiju un Austrāliju. Krievijas valdība 7.augustā nolēma uz gadu noteikt pilnīgu embargo lielākās daļas pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas, reaģējot uz to, ka šīs valstis ir noteikušas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā. Līdz ar noieta tirgus zaudēšanu krita piena iepirkšanas cenas.
Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, nauda piešķirta tikai diviem mēnešiem, bet līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām. Oktobra otrajā pusē ZM sniegs valdībai ziņojumu par situāciju nozarē, un tad arī varēs lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu, ja tas būs nepieciešams.
