Militārās izejvielas turpina plūst caur Latviju

Tas, ka caur Latvijas ostām uz Krieviju turpina plūst kravas ar mangāna rūdu, ko izmanto Krievijas militārajā rūpniecībā kā izejvielu, nav nekāds jaunums – jau pirms diviem gadiem "Latvijas Avīzes" žurnālisti bija izpētījuši, ka kuģi ar mangāna rūdu ienāk Rīgas ostā arī pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā.

Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importē no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras, un tās transportēšana turpinās arī pašlaik. Kā izpētījis laikraksts, Ventspils ostā kopš 2022. gada tā pārkrauta 35 reizes, kopējais apjoms ir 1,7 miljoni tonnu, bet šogad pārkrauti 62 000 tonnu.

Savukārt Rīgas ostā kopš pērnā gada aprīļa piestājuši 13 kuģi ar alumīnija oksīdu, tostarp četri šogad, izpētījis laikraksts. 

Tas nozīmē vienu –

militārās izejvielas turpina plūst caur Latviju, un to tranzīts notiek caur uzņēmumiem, kuru īpašnieku sarakstā ir gan koruptīvos noziegumos apsūdzētais bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs, gan ekspremjera Andra Šķēles un tagadējā Saeimas deputāta Aināra Šlesera ("Latvija pirmajā vietā") ģimenes.

Premjere uzdevusi izskatīt situāciju ar tranzīta jomu

Politiķi mēģina risināt šo jautājumu. Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") jau 8. martā izdevusi rīkojumu izskatīt situāciju ar tranzīta jomu. 

Premjeres parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks ("Jaunā Vienotība") skaidroja: "Tālākie soļi – ir uzdots iestādēm apkopot informāciju, kāds tranzīts mums iet caur Latviju attiecībā uz duālās pielietojamības precēm. Mēs redzam, ka mangāna oksīdam ir aizliegums to transportēt uz Krieviju un tas tiek ievērots. Tas ir Eiropas Savienības līgumu sarakstā. Tas, kas pašlaik nepieciešams, ir izvērtēt vēlreiz, kādā veidā mēs būvējam savas attiecības tirdzniecības jomā ar Krieviju, un šo jautājumu celt Eiropas Savienībā kopumā, ka ir jāpapildina sankciju saraksts ar noteiktām precēm".

Šo informāciju paredzēts apkopot līdz 21. martam. Tas ir jautājums, cik ātrā laikā varam nonākt līdz tiesiskiem risinājumiem, lai šo produktu tranzītu un eksportu uz Krieviju pārtrauktu, sacīja Patmalnieks.

Vai valsts var aizliegt savām kapitālsabiedrībām pārvadāt šīs kravas? Patmalnieks norādīja: "Tas ir iespējams, bet jāsaprot, ka tas nebūs risinājums, kas apturēs šo tranzītu, jo Latvijā var darboties arī citi pārvadātāji. Vienīgais efekts no tā būs, ka šīs kapitālsabiedrības negūs ieņēmumus."

Šo situāciju varot risināt, ja ES ir pieņemti ierobežojumi vai spējam vienoties ar tām valstīm, kurām ir tiešā robeža ar Krieviju, ka šo preču tranzīts tiek pārtraukts. Varam aizliegt šo preču plūsmu, bet tas nenozīmēs, ka šīs preces Krievijā nenonāks caur citiem ceļiem.

Aizliegums var ietekmēt gan Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas, gan "Latvijas dzelzceļu". Tas būtu, kā teica Patmalnieks, "ļoti ievērojams efekts" gan uz tautsaimniecību, gan valsts budžetu, bet konkrētas aplēses vēl esot jāveic.

Kravu nekraušana var radīt naudas plūsmas problēmas ostām

Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Jānis Kasalis, kurš pašlaik atrodas Ukrainā, sacīja – ja Latvijā šīs kravas nekraus, tad tiešie zaudējumi varētu būt 15–20 eiro par tonnu, neskaitot ostu un citas maksas. Savukārt sasniedzot kritisko robežu, esot skaidrs, ka viena vai otra osta varētu būt tuvu tai robežai, kad jau varētu rasties problēmas ar naudas plūsmu. Jautājums – kurš to kompensēs? 

Kasalis arī pauda, ka mangāna rūdu izmanto arī automobiļu rūpniecībā un ir jābūt pierādījumiem, ka tieši to izmanto ieroču ražošanā, un tad var aizliegt tās pārkraušanu.

Mangāna rūdu varētu iekļaut ES 14. sankciju pakotnē pret Krieviju

Tikmēr Ārlietu ministrijas pārstāvji skaidroja, ka tranzītā cauri Latvijai vestā mangāna rūda nav iekļauta ES noteiktajās sankcijās Krievijai. Vienlaikus ir spēkā aizliegums mangāna oksīdiem.

Jau šobrīd tiekot gatavots pamatojums un strādāts ar citām ES valstīm, lai prasītu mangāna rūdas iekļaušanu ES 14. sankciju pakotnē.

Tiesa, pastāv risks nesaņemt visu ES dalībvalstu piekrišanu sankciju saraksta papildināšanai ar šo preci, tad tiekot izskatītas arī nacionālās rīcības iespējas.

Tas nozīmē – ja būs neapgāžami pierādījumi, ka šo rūdu izmanto Krievijas militārās rūpniecības vajadzībām, varēs liegt šādu preču tranzītu.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādījis, ka pirmdien, 18. martā, koalīcijas sanāksmē tiks skatīti konkrēti risinājumi mangāna rūdas eksporta aizliegšanai Latvijā.

Par sankciju izpildi turpmāk atbildēs Finanšu izlūkošanas dienests

No 1. aprīļa Finanšu izlūkošanas dienests (FID) būs primārā institūcija Latvijā starptautisko un nacionālo sankciju izpildes jautājumos, pārņemot daļu šo funkciju no Latvijas Bankas un Ārlietu ministrijas. FID būs iestāde, kas lems arī par sankciju izņēmumiem saistībā ar preču importu un eksportu, kā arī finanšu sankcijām, un sniegs uzziņas par noteiktajām sankcijām. 

Dienesta mājaslapā no 1. aprīļa būs arī detalizēta informācija par sankcijām pakļautajiem uzņēmumiem un iesaldētajiem līdzekļiem, būs pieejama arī informācija par sankcijām pakļautajām personām – cik daudz viņu naudas iesaldēts, kādi transportlīdzekļi arestēti un kādi nekustamie īpašumi šiem cilvēkiem pieder Latvijā.

"Publicējot šādu nekustamo īpašumu sarakstu, mēs nodrošinām, ka sabiedrībai ir informācija, kuri ir tie nekustamie īpašumi, kurus noteikti nedrīkst pirkt, noteikti nedrīkst īrēt, tādā veidā darot pieejamus līdzekļus personām, kas ir iekļautas sankciju sarakstos," norādīja FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

FID: Sankciju apiešanā Latvijā ir augstāks risks 

Ziņojumu skaits par aizdomīgām darbībām saistībā ar sankciju apiešanu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir audzis. 2023. gadā bija 510 šādu ziņojumu, 2022. gadā – 281, 2021. gadā – 12.

FID priekšnieka vietnieks norādīja: "Kopumā tā saucamais sankciju risks Latvijā ir augstāks nekā daudzās citās ES valstīs. Galvenokārt iemesli tam ir no Latvijas neatkarīgi – tie ir Latvijas ģeogrāfiskais novietojums, vēsturiskās tirdzniecības saites ar Krieviju un Baltkrieviju. 

Esam praktiski vienīgā ES valsts, kam ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat ir pietiekami daudz Krievijas personu, pret kurām šobrīd ir noteiktas sankcijas, kurām bijušas biznesa un saimnieciskās darbības intereses Latvijā. 

Tas paaugstina sankciju apiešanas risku. Tādēļ politikas veidotāji lēma veidot centrālu sankciju izpildes iestādi Latvijā."

Iļjenkovs skaidroja, ka līdz ar sankciju loka paplašināšanu pret Krieviju paplašināsies arī FID funkcijas.

"Sankcijām ir daudz dažādu veidu – ir mērķētās finanšu sankcijas, ir tā sauktās sektorālās sankcijas, kas galvenokārt vēsturiski attiecas uz preču importa un eksporta aizliegumiem. Tagad attiecībā uz Krieviju sankciju loks būtiski paplašināts, ieskaitot konkrētu mediju retranslācijas aizliegumu, konkrētu pakalpojumu sniegšanas aizliegumu Krievijas personām. Bieži šīm sankcijām noteikti konkrēti izņēmumi. Piemēram, sankciju sarakstā esošas personas drīkst maksāt par pamatvajadzībām, medicīniskiem izdevumiem, nomaksāt nodokļus, kādus vēsturiskus parādus. Tāpat arī ir izņēmumi preču importa un eksporta aizliegumos ar konkrētiem nosacījumiem. No 1. aprīļa arī izņēmumu piemērošana būs viena no Finanšu izlūkošanas dienesta galvenajām kompetencēm," klāstīja Iļjenkovs.

Dienestā atzīmēja, ka ar sankciju izpildi labi klājies finanšu sektoram. Taču ir arī nozares, kur tā mēdz pieklibot. Piemēram, tendence tīši vai apzināti pārkāpt sankcijas visvairāk novērojama jomās, kas saistītas ar sankcijām pakļauto preču transportēšanu, tirdzniecību un ražošanu.

Iļjenkovs sacīja: "Ar šīm nozarēm mēs plānojam runāt vairāk. Skaidrot viņiem sankciju piemērojamo regulējumu un dot, iespējams, vadlīnijas, norādes par to, kā nodrošināties, ka viņi neapzināti netiek iesaistīti sankciju apiešanas shēmās. Kā pārliecināties par darījuma partneriem un tamlīdzīgi."

Pašlaik saskaņā ar Krievijai un Baltkrievijai noteiktajām sankcijām Latvijā iesaldēti 74 miljoni eiro, kas pieder sankciju subjektiem. Iesaldēti arī 73 nekustamie īpašumi, aptuveni 100 transportlīdzekļu un citi saimnieciskie resursi.

FID uzdevums būs arī uzraudzīt, kā sankcijas tiek izpildītas, un to apiešanas gadījumā dienests varēs iesaldēt jaunus aktīvus.

Mangāna rūdas tranzīts nonācis arī Drošības dienesta redzeslokā

Arī Valsts drošības dienests (VDD) ir pievērsis uzmanību publiski izskanējušajai informācijai par iespējamu mangāna rūdas tranzītu uz Krieviju caur Latviju.

VDD ir pievērsis uzmanību konkrētajai situācijai un vērtē to atbilstoši savai kompetencei, apliecināja dienestā.

Patlaban dienests par šo jautājumu plašākus komentārus nesniedz.

KONTEKSTS:

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.

Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā Krievija importēja divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. Starp stividoriem, kas nodarbojas ar Krievijas militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas pārkraušanu, ir arī tādi, kuru īpašnieku saites ved uz ekspremjera Andra Šķēles un politiķa Aināra Šlesera ("Latvija pirmajā vietā") ģimenēm.

Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju.