“Izgaršo Latviju” - tā sauksies Latvijas dienas Pekinā, kuras šonedēļ atklās ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).
EKSPORTS UZ ĶĪNU
- 2005.g - 8,2 milj. eiro
- 2007.g - 16,4 milj. eiro
- 2009.g – 15,8 milj. eiro
- 2011.g – 39,7 milj. eiro
- 2013.g – 83,3 milj. eiro
- 2015.g – 108, 5 milj. eiro
Līdzšinējie preču eksporta apjomi uz milzīgo Ķīnas tirgu bijuši gaužām mazi. Piemēram, 2005. gadā Latvijas preču eksports veidoja vien 8,2 miljonus eiro. Uzrāviens bija jūtams no 2013. gada, kad tas teju dubultojās. Tālāk atkal sekojusi lēnāka, bet apjomos lielāka izaugsme.
“Ja paskatāmies 5-6 gadus, kad es te atbraucu dzīvot, un tagad, kāda bija Latvijas uzņēmēju interese par Ķīnu, tad jāsaka, ka tādas drīzāk nebija. Dažās jomās vai industrijās. Tagad, protams, pēc Krievijas embargo Ķīna ir kļuvusi daudz interesantāks tirgus un mēs esam kļuvuši daudz aktīvāki,” uzskata Ķīnā dzīvojošais latvietis, “Sino Business Links” mārketinga direktors Jānis Arbidāns.
Latvijas uzņēmēju veidotās kompānijas ”Sino Business Links” galvenais uzdevums ir virzīt tirgū Latvijā ražotos pārtikas produktus. Kas ir Latvija un tās produkti, nojausma ir vien retajam, tāpēc produktus rotā marķējums – ražots Eiropā.
“Ja runājam par Latviju, tad to vajag pozicionēt. Mēs esam otra zaļākā valsts pasaulē, mēs to uzsveram. Bet jāsaprot, ko ķīnieši domā un zina. Jāpasaka, ka mēs nenākam tikai no Latvijas, bet arī Eiropas. Tad tā ir kā cīnīšanās pret vējdzirnavām,” saka Arbidāns.
Pašiem eksportētājiem krietni aizdomāties var likt Ķīnas izaugsmes dati, kas ilgāku laiku uzrāda kritumu. Pasaules Bankas Pekinas biroja ekonomists Kārlis Šmits gan mierina – satraukties nevajag, jo Ķīnas tautsaimniecībā aizvien nopietnāku lomu sāk spēlēt vietējais patēriņš. Par to šobrīd cīnās teju visa pasaule.
“Jautājums nav par to, vai Latvija spēs ieiet tirgū vai ne, bet vai tas produkts ir labāks nekā Šveicē, Dienvidkorejā vai Jaunzēlandē. Ja mēs sakām, ka esam tīra [valsts], tad mums jāpārdod tas stāsts, ka mēs esam labāki,” saka Šmits.
Tomēr šāda stāsta radīšanai, kas būtu par pamatu sekmīgai produktu virzīšanai tirgū, ir ļoti lielas izmaksas. Tās dažkārt pat nav pa spēkam lielākajiem Latvijas uzņēmumiem. Labā ziņa gan ir tā, ka ar pašreizējām mārketinga aktivitātēm Latvijas produktu pārdošanas apjomi lēnām, tomēr stabili aug.
Kopumā visu septembri Ķīnas galvaspilsētā Pekinā interesenti varēs iepazīties ar dažādiem Latvijas produktiem un uzņēmumiem, un tādējādi iecerēts vairot Latvijas atpazīstamību un sekmēt uzņēmumu sadarbību.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols Latvijas Radio stāstīja, ka “Latvijas dienas dažādās valstīs, kur mēs palīdzam Latvijas produkcijai, gan pārtikas produkcijai, gan modes un dizaina dažādiem izstrādājumiem parādīt valsti, likt par mums kopumā domāt kā par attīstītu Eiropas ekonomiku, un tas palīdz arī citām nozarēm, tai industrijai, kas varbūt nav vizuāli tik pievilcīga kā mode vai dizains”.
“Šoreiz pēc jau notikušām dienām iepriekšējos gados, piemēram, Igaunijā, Azerbaidžānā, Itālijā, Lietuvā un citās valstīs, tagad ir pienākusi kārta Ķīnai. Ķīnā mūs baigi labi uzņem, turp dodas 11 uzņēmumi, kopumā 18 uzņēmēji no 11 firmām,” stāstīja Ozols.
