Rīgā pirmo reizi norisinājās ikgadējs baristu jeb kafijas meistaru konkurss „Barista of the year”, ko rīko globālais kafejnīcu tīkls „Costa Cofee”. Konkursa norise Rīgā ir viena no pazīmēm, ka kafijas tirgus Latvijā pieaug, uzskata „Costa Coffee” Latvija rīkotājdirektore Olga Dina-Juna. „Kultūra ņemt kafiju līdzi attīstās,” viņa saka. Viens no iemesliem ir aizņemtība un steiga.
Angļu valodas termins ‘coffee shop’ neapzīmē ierastu kafejnīcu, jo tajā piedāvā ļoti plašu kafijas dzērienu izvēli un vienkāršas uzkodas. Šobrīd Rīgā atvērtas astoņas kafijas veikalu ķēdes „Coffee Inn” kafejnīcas; trīs vietējo uzņēmēju izveidotās „IndexCafe”. Līderis ir vispasaules ķēde „Costa Coffee”, kam Rīgā ir desmit veikalu. Par saviem konkurentiem Latvijā „Costa Coffee” sauc arī McDonald's kafejnīcu „McCafe” un lietuviešu „Caif Cafe”, kas atvēris divus kafijas veikalus.
„Costa Coffee” pārstāve Olga Dina-Juna atzīst, ka bizness esot ļoti veiksmīgs un augošs. Kāpēc cilvēki izvēlas aptuveni par diviem latiem pirkt kafiju līdzņemšanai, nevis dzert to mājās vai pirkt kādā lētākā vietā? „Tā ir kafijas kvalitāte,” atbild Dina- Juna. „Mēs labāk iztērēsim liekus santīmus, lai iegādātos kvalitatīvu kafiju un to baudītu.”
Starptautiskās kafijas veikalu ķēdes Latvijas tirgū izplešas - tas pēdējā pāris gadu laikā biznesā ir jūtams. Tā saka vietējās kafejnīcas „IndexCafe” vadītājs Agris Jākobsons. Starp kafijas biznesa uzplaukumu un atkopšanos no ekonomiskās krīzes Jākobsons negrib vilkt paralēles.
„Dzert vai nedzert kafiju - to krīzes laiks neiespaido. Vairāk iespaido cena - kuru kafiju tieši izvēlas,” uzskata Jākobsons.
Krīzes laikā varbūt dzēra vairāk kafiju bez piena un tādā veidā ekonomēja.”
„Costa Coffe” Eiropas franšīzes direktors Ralfs Lanvarns (Ralph Llanwanrne) skaidro, ka biznesu Eiropā ekonomiskā krīze ietekmēja maz, izņemot vien Kipru. „Vairākās valstīs mēs novērojām, ka krīzē patiešām cietušo uzņēmumu dēļ kļuva pieejams nekustamais īpašums,” Lanvarns skaidro daudzo kafijas veikalu atvēršanos. „Nevar noliegt, ka daudz šo brīvo vietu tagad aizņēmuši kafijas veikali. Daudzi cilvēki domā, ka vadīt kafijas veikalu ir ļoti viegli. Mēs redzam daudzus veikalus atveramies un ātri aizveramies. Visgrūtāk ir pēc apkalpošanas arī noturēt klientu.”
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbības pasniedzēja Linda Medne piekrīt - ja krīze būtu pārvarēta, tik daudz brīvu īpašumu Rīgas centrā nebūtu. Viņa saka, ka līdzi ņemamā kafija, salīdzinot ar kopējo ēdināšanas cenu līmeni, nav dārga: „Nereti šo kafiju izmanto kā brokastošanas vai pusdienošanas veidu parkā uz soliņa vai mašīnā, un tas absolūti neliecina par turīgumu. Visā pasaulē šīs kafejnīcas ir ekonomiskā gala kafejnīcas. Tas nav augsts luksus un dārgs produkts.”
Bizness, šķiet, iet no rokas. Taču Medne vērš uzmanību, ka vairums no kafijas uzņēmumiem ir franšīzes no ārvalstīm, kas ekonomikas attīstībai nav tik labvēlīgas kā pašmāju uzņēmējdarbība.
