Viņa Latvijas Radio skaidroja, kādēļ izvēlējusies atturēties, nevis balsot „pret”. „Es vispār nolēmu nebalsot par šo rezolūciju. Tādā veidā es izsaku savu protestu pret to, ka Parlamentam nav teikšanas. Tā ir tikai rekomendācija. Eiropas Padome pieņems lēmumu, neskatoties uz to, ko domā Parlaments,” saka Ždanoka.
Latvija eiro nav gatava, atzina Aleksandrs Mirskis. „Latvija nav gatava (..) Pagaidiet vēl trīs, piecus gadus,” saka Mirskis.
Gluži citādās domās bija Inese Vaidere un Krišjānis Kariņš. „Mēs esam saņēmuši Eiropas Parlamenta izdotu biļeti uz daudz, daudz lielāku drošības zonu,” saka Vaidere.
Ziņojums atbalsta Latvijas valdības kursu, taču joprojām aicina politiķus iedzīvotājiem skaidrot eiro nozīmi, trupināt uzraudzīt bankas, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt bezdarbu, nabadzību, gādāt par lielāku Latvijas neatkarību no Krievijas enerģijas, kā arī raudzīties, lai pēc eiro ieviešanas mākslīgi neceltos cenas.
„Vissvarīgākais solis tagad pēc oficiālā balsojuma ir daudz vairāk iesaistīt debatēs cilvēkus un skaidrot, kādēļ eiro ir labs gan valstij, gan tās iedzīvotājiem,” saka no Vācijas ievēlētais eiroparlamentārietis Burkhards Balcs, kurš rakstīja ziņojumu par Latvijas gatavību eirozonai.
EP balsojumu vēroja arī finanšu ministrs Andris Vilks, kurš piekrita, ka valdībai būs vēl daudz darāmā. Viņš atzina, ka Latvijā vajadzēs turpināt iedzīvotājiem skaidrot, kā notiks pāreja uz eiro.
Līdz ar EP balsojumu Latvijai vairs atlicis pēdējais solis. Jau nākamnedēļ galīgo vārdu teiks visu ES valstu finanšu ministri sanāksmē Briselē.
Ziņots, ka trešdien notikušajā balsojumā vairums deputātu atbalstīja Latvijas pievienošanos eirozonai. Pēc balsojuma EP vadītājs konstatēja, ka „par” bijis pārliecinošs vairākums. No 709 deputātiem „par” balsoja 613 – „pret” 67, atturējās – 29.
Vācijas deputāts Burkhards Balcs, kurš rakstīja rezolūcijas tekstu, par kuru tagad balsojuši deputāti, apsveica Latviju un pauda gandarījumu par atbalstu taču pirms paša balsojuma Eiropas Parlamentam (EP) aizrādīja, ka par Latvijas pievienošanos eirozonai nav notikušas nekādas debates. Lai gan tās vienmēr ir bijušas, arī tad, kad, piemēram, pirms diviem gadiem eirozonai pievienojās Igaunija.
Parlamentā vēsta, ka pret debatēm iestājušies sociālisti un kreisi noskaņotie deputāti, un iemesli dzirdami dažādi. Labējie uzskata, ka sociālisti šādi rīkojas, lai īpaši neizceltu Latvijas taupības piemēru, savukārt kreisie uzskata, ka Parlamenta ziņojumam tāpat nav spēka ietekmēt Latvijas kursu un līdz ar to debatēm neesot nozīmes.
