Asociācijas dati liecina, ka Latvijas banku sektors šā gada jūnija beigās kopumā noguldījumos bija piesaistījis 17,37 miljardus eiro. Tas ir par 1,2% vairāk, salīdzinot ar piesaistīto noguldījumu apjomu šā gada 1. ceturkšņa beigās, un par 4,5% vairāk, salīdzinot ar Latvijas banku piesaistīto noguldījumu apjomu 2019. gada jūnija beigās.
"Pieaugums galvenokārt novērojams privātpersonu noguldījumos. Pēdējā gada laikā tie ir palielinājušies par 9% jeb 0,79 miljardiem eiro. Privātpersonu noguldījumi veido 56% no kopējā noguldījumu apjoma," norādīja asociācijā.
Asociācijas dati liecina arī, ka Latvijas banku sektors šā gada jūnija beigās kredītos bija izsniedzis kopumā 13,18 miljardus eiro, kas ir par 0,1% vairāk, salīdzinot ar izsniegto kredītu apjomu līdz šā gada marta beigām. Gada laikā Latvijas banku sektora izsniegto kredītu apjoms sarucis par 4,8%.
Asociācijā skaidroja, ka 2020. gada 2. ceturksnī privātpersonām izsniegto kredītu apjoms sasniedzis 5,30 miljardus eiro, savukārt uzņēmumiem izsniegti kredīti 7,69 miljardu eiro apmērā.
Savukārt banku sektora kopējā peļņa jūnija beigās bija 47,3 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar atbilstošu laika posmu pirms gada, ir par 79,89 miljoniem eiro jeb 62,8% mazāk, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.
"Šis ir interesants laiks. Pandēmijas izraisītā krīze visā pasaulē ir atšķirīga no iepriekšējām krīzēm – mēs saskaramies ar situāciju, kādu pirms tam nebijām pieredzējuši. Marts un aprīlis bija ļoti kluss – gan uzņēmēji, gan privātpersonas bija ļoti nogaidoši, ja mēs vērtējam pieprasījumu pēc jauna finansējuma, tāpat arī finanšu tirgi bija ļoti kritušies, un tas ļoti ietekmēja visu banku finanšu rezultātus. Otrajā ceturksnī kopumā gan privātpersonu, gan uzņēmumu aktivitāte pamazām ir atgriezusies un arī finanšu tirgi ir atguvušies. Privātpersonas, kuras balstījās uz vēsturisko pieredzi un cerēja uz īpašumu cenu kritumu, atguvušas interesi par mājokļu iegādi.
Savukārt uzņēmēju vidū ir vērojamas dažādas tendences – daži piedzīvo izaugsmi un izmanto iespēju paplašināties vai apgūt jaunus biznesus, bet citi, kurus ietekmēja krīze, meklē jaunas iespējas (..),"
norādīja Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs.
Banku nozares kopējais kapitāls sasniedz 2,78 miljardus eiro. 2020. gada 2. ceturkšņa laikā banku kapitāls ir palielinājies par 1% jeb 0,03 miljardiem eiro, savukārt pēdējo divu gadu laikā kopējais kapitāls nav būtiski mainījies, tas ir 2,7-2,8 miljardu eiro robežās.
KONTEKSTS:
Bankas uzraugošās iestādes – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) – vadītāja Santa Purgaile šā gada aprīļa vidū atzina, ka ir noslēdzies banku sektora pārmaiņu posms, kura laikā būtiski mainījās noguldījumu un banku klientu struktūra. Papildus tam bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, izstrādāja un uzsāka ieviest jaunus biznesa modeļus.
Iepriekš – 2019. gada februārī – Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdība pieteica finanšu sektora "kapitālo remontu". Tas sākts pēc tam, kad Eiropas Padomes ekspertu komiteja "Moneyval" paziņoja, ka Latvijai noteikts pastiprinātas kontroles režīms – kritiski tika novērtēta Latvijas institūciju spēja novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus
2020. gada 22. janvārī "Moneyval" novērtēja Latvijas progresu, atzīstot uzlabojumus 11 rekomendāciju izpildē, bet atstājot uzraudzības statusu Latvijai. Pēc mēneša Finanšu darījuma darba grupa (FATF) paziņoja, ka Latvija netiks pakļauta "pastiprinātai uzraudzībai" jeb iekļaušanai tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.