Latvijas Banka saņemto ķīlu no «ABLV Bank» salīdzina ar dimanta kaklarotu

Latvijas Bankas aizdevums 97,5 miljoni eiro “ABLV Bank” dots pret starptautisko vērtspapīru ķīlu, kas būtu salīdzināms ar dimanta kaklarotas ieķīlāšanu, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.

“Pati par sevi darbība, kad nacionālā banka dod naudu komercbankām, ir viena no nacionālajai bankai raksturīgām darbībām, var teikt – pamatfunkcijām. Parasti tas notiek ikdienā tā saucamās monetārās politikas operāciju ietvaros, un ko sabiedrībā zinām kā naudas drukāšanu,” skaidroja Kušners.

Situācija ar “ABLV bank”

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosinājusi "ABLV Bank" piemērot sankcijas par to, ka tā organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un arī liela apjoma nelegālās aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

ASV institūcija arī paudusi, ka Latvijā trešās lielākās bankas vadība izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, tādā veidā mazinot draudus savam biznesam.

Bankas vadība noliedz izskanējušos apgalvojumus, uzsverot, ka ir ieguldījusi lielus līdzekļus operāciju drošībai un atbilstībai likumam, kā arī norāda, ka jau sadarbojas ar ASV, lai tās pārskatītu savus priekšlikumus par sankcijām.

FKTK skaidroja, ka pārmetumi "ABLV bankai" ir balstīti uz pagātnes notikumiem, taču pēdējos divos gados naudas atmazgāšanas novēršanas jomā ir daudz uzlabojumu.

Savukārt gadījumā, ja komercbanka nonākusi situācijā, kurā nespēj veikt savu ikdienas darbību, tad tai pieejami speciāli instrumenti. Šajā gadījumā tie ir ārkārtas likviditātes palīdzība, kura tiek izsniegta uz bankai daudz neizdevīgākiem, pat “drakoniskiem nosacījumiem”.

“Latvijas Banka to dara pret drošu ķīlu. Šajā gadījumā mēs paņēmām pašu labāko, ko varēja. Tie ir starptautiski vērtspapīri, kuri ir noglabāti Latvijas Bankas kontā. Tas tā kā paņemt no otras personas dimanta kaklarotu un paturēt pie sevis, kamēr viņš ir aizņēmies naudu,” salīdzināja Kušners.

Detaļas gan viņš neatklāja, bet piebilda, ka darījums ir ļoti labi nodrošināts. “Un bankas liktenis no šī viedokļa mums ir salīdzinoši vienaldzīgs, jo neatkarīgi no tā, kas notiek ar banku, mums ir ķīla,” viņš sacīja.

Pēc sešiem mēnešiem, kad beigsies aizdevuma termiņš, Latvijas Banka saņems vai nu atmaksu no "ABLV Bank" vai pārdos ieķīlātos vērtspapīrus, kurus esot viegli un ātri pārdot. To līdzekļu daļu, kas pārsniegtu komercbankas saistības pret centrālo banku, tai aizskaitītu atpakaļ.

Tāpat Latvijas Bankas pārstāvis uzsvēra, ka aizdotie līdzekļi nav nodokļu maksātāju, bet gan valsts līdzekļi, kas atrodas centrālās bankas rīcībā.

Taujāts par iemesliem palīdzēt bankai ar apšaubāmu reputāciju, Kušners norādīja, ka Latvijas Banka nevar to šķirot, kamēr bankas licence ir spēkā.

Ziņots, ka vairākas dienas pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas rosinājuma "ABLV Bank" piemērot sankcijas banka ziņoja, ka lūgs aizdevumu pret ķīlu līdz 480 miljoniem eiro. Latvijas Banka nolēma aizdot “ABLV Bank” 97,5 miljonus eiro, pretī saņemot “drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti