«ABLV Bank» lūgs aizdevumu līdz 480 miljoniem; uz laiku aptur bankas klientu maksājumus

“ABLV Bank” ir nolēmusi lūgt aizdevumu Latvijas Bankai (LB) līdz 480 miljoniem eiro, pretī ieķīlājot daļu savu vērtspapīru, tādējādi cenšoties stabilizēt bankas darbību, naktī uz pirmdienu, 19. februārī, ziņo “ABLV Bank”. Vienlaikus uz laiku ir apturēti "ABLV Bank" klientu maksājumi.

Bankas rīcībā uz gada beigām bija pieejami likvīdi vērtspapīri gandrīz 1,7 miljardu eiro apmērā, norāda banka.

“Bankas aktīvu struktūra ir sabalansēta, tomēr, ievērojot radušos situāciju, šobrīd aktīvu pārvedumi un to realizēšana var prasīt ilgāku laiku kā paredzēts standarta situācijās.

Tāpēc bankai šobrīd nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamu finanšu līdzekļu pieejamību,” paziņojumā presei skaidro “ABLV Bank”.

Situācija ar “ABLV bank”

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosinājusi "ABLV Bank" piemērot sankcijas par to, ka tā organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un arī liela apjoma nelegālās aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

ASV institūcija arī paudusi, ka Latvijā trešās lielākās bankas vadība izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, tādā veidā mazinot draudus savam biznesam.

Bankas vadība noliedz izskanējušos apgalvojumus, uzsverot, ka ir ieguldījusi lielus līdzekļus operāciju drošībai un atbilstībai likumam, kā arī norāda, ka jau sadarbojas ar ASV, lai tās pārskatītu savus priekšlikumus par sankcijām.

FKTK skaidroja, ka pārmetumi "ABLV bankai" ir balstīti uz pagātnes notikumiem, taču pēdējos divos gados naudas atmazgāšanas novēršanas jomā ir daudz uzlabojumu.

Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) svētdien, 18. februārī, ārkārtas padomes sēdē, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju,

nolēma uz laiku noteikt “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

Bankai jānodrošina, ka tiek pārtraukta klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana Bankas sistēmā, kā arī Banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19.02.2018. plkst. 00.00,” teikts komisijas paziņojumā.

"Šis ir Eiropas Centrālās bankas lēmums, un esam to pieņēmuši, balstoties ECB instrukcijā. Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību”,” komentējis komisijas vadītājs Pēteris Putniņš.

ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu “ABLV Bank” pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju.

«ABLV Bank»: No valsts budžeta neprasām nevienu centu

Vēlāk, pirmdienas, 19. februāra rītā “ABLV Bank” valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis paziņojumā medijiem akcentēja, ka

“ka no valsts budžeta savas situācijas stabilizēšanai neprasa un neprasīs ieguldīt nevienu centu”.

“Runa ir par bankas īpašumā esošo augstas kvalitātes vērtspapīru pārdošanu, lai banka varētu stabilizēt situāciju un īsā laika posmā normalizēt darbību. Tāpēc “ABLV banka” lūgusi Latvijas Bankai pretimnākšanu, nopērkot tās vērtspapīrus vai izsniedzot aizdevumu pret vērtspapīru ķīlu,” rakstīts paziņojumā.

Bernis norāda, ka “šobrīd banka saskārusies ar tehniskām grūtībām tik īsā laika posmā pārdot daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pat neskatoties uz to, ka bankas likviditāte un kapitāla pietiekamība ir labā līmenī”.

Reizniece-Ozola: Nav saņemts oficiāls «ABLV Bank» palīdzības pieprasījums

LB pirmdienas, 19. februāra, rītā vēl nebija saņēmusi oficiālu "ABLV Bank" palīdzības pieprasījumu, kas nozīmē, ka LB nekādas saistības nav uzņēmusies, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība).

Viņa akcentēja, ja LB iegādātos kādus "ABLV Bank" vērtspapīrus, tad tikai tādā gadījumā, ka LB viegli varētu atgūt ikkatru ieguldīto eiro.

Ministre akcentēja, ka kopumā finanšu situācija ir stabila, un noguldītāji var būt droši. Turklāt "ABLV Bank" nav sistēmiska banka, kurā nav, piemēram, sabiedriskajā sektorā strādājošo algas.

“Nekas traks nav noticis, ja tā drīkst teikt. Pārējām bankām ir ļoti laba kapitāla un likviditātes struktūra (..) Arī ar ABLV mēs tiksim galā,” sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa atkārtoti akcentēja, ja banka valstij lūgs palīdzību, tad to vērtēs ECB un FKTK, taču “Latvijas valsts neriskēs ne ar vienu savu eiro”.

Lūgta raksturot, ko nozīmē naktī uz pirmdienu FKTK pieņemtais lēmums uz laiku apturēt bankas klientu maksājumus, Reizniece-Ozola atteica: “Tas nozīmē, ka bankai ir dots laiks sakārtot savu finanšu situāciju”. Proti, bankā maksājumi var ienākt, taču naudu no tās nevar izņemt, lai nebūtu finanšu aizplūdes un lai banka varētu sakārtot savu likviditāti.

Savukārt intervijā Latvijas Radio raidījumam "Labrīt" Reizniece-Ozola atkārtoti akcentēja, ka Rimšēvičam būtu sevi jāatstādina no amata, jo viņam vajadzētu saprast, ka notikušais met ēnu un grauj Latvijas finanšu sektora reputāciju. Ministre intervijā Latvijas Radio gan apelēja pie paša Rimšēviča godaprāta un cer, ka viņš rīkosies adekvāti situācijai.

Premjers: Tādas lietas kā ar «Parex» nevar atkārtoties

Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) pirmdienas, 19. februāra rītā, LTV raidījumā "Rīta Panorāma" arī uzsvēra, ka noguldītājiem nevajadzētu būt satrauktiem. Turklāt tiem, kam ir noguldījumi "ABLV Bank" palīdzēs Noguldītāju garantiju fonds. “Tādas raizes nav. Visā Eiropā tiek garantētas izmaksas līdz 100 000 eiro. Tādas lietas vairs nevar atkārtoties [kā ar “Parex”],” pauda premjers.

Viņš uzsvēra, ka tik lielas problēmas kā savulaik radīja citas finanšu krīzes, ABLV problēmas neradīs.

Kučinskis norādīja, ka Latvijas Banka arī bez prezidenta Ilmāra Rimšēviča, kurš ir aizturēts, ir pietiekami kompetenta, lai turpinātu darbu.

Endziņš: Notikušais ar Rimšēviču ir pārsteidzošs

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LRTK) vadītājs Jānis Endziņš LTV raidījumam “Rīta Panorāma” neslēpa pārsteigumu par faktu, ka LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir aizturēts. “Man patiešām šī situācija ir pārsteigums”, sacīja Endziņš, atzīstot, ka Rimšēviču vērtējis augstu.

Viņaprāt, šobrīd ir jādara viss, lai stabilizētu “ABLV Bank” darbu, bet pēc tam ir jāpārbauda visi fakti, kas ir izskanējuši. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka būs jāiegulda liels darbs tajā, lai skaidrotu starptautiskajai sabiedrībai par to, kas ir noticis.

Endziņš norādīja, ka “ABLV Bank” problēmas neradīs milzu problēmas Latvijas uzņēmēju videi, jo citās bankās uzņēmēji ir ieguldījuši lielākus līdzekļus.

Vēl svētdien FKTK apliecināja, ka Latvijas Bankas ar ievērojamu rezervi nodrošina prasību izpildi, līdz ar to ir uzskatāmas par drošām. Tiesa, pēc ASV pārmetumiem “ABLV Bank” par pieļauto naudas atmazgāšanu nopietni iedragāta Latvijas finanšu sektora reputācija, svētdien atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).

1 komentārs
Anonīms lietotājs 17722
Tiešām ar Laventu, Karginu un Krasovicki mums nepietika? Vēl šie izredzētie būs jāglābj?!? Labāk lai viņi bankrotē, un saniknotie kreditori viņus izbaro krokodiliem vai lauvām.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti