Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska stāstīja – lai arī atsevišķās rūpniecības jomās un uzņēmumos situācija atšķiras, pirmā pusgada rūpniecības nozares dati Latvijā ir labāki, nekā tika gaidīts, un labāki nekā vidēji Eiropas Savienībā.
"Joprojām mēs nevaram runāt par to, ka būtu atjaunojušās apstrādes rūpniecības ražošanas jaudas – martā un aprīlī ir bijis kritums. Bet uz citu valstu fona Latvijai klājies salīdzinoši labi. Mums ir labi attīstīta pārtikas ražošana, kas jebkurā krīzē būs aktuāla. Grūtāk klājās, piemēram, augsto tehnoloģiju nozarēm.
Šajā krīzē gan mūsu eksporta valstu loks, gan diversifikācija ir devusi tādu labu atbalstu, lai mēs spētu noturēties labākā situācijā," teica Rutkovska
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtēja, ka iepriecinošie jaunākie pusgada rūpniecības nozares statistikas dati liecina par to, ka nozare spējusi ātri atgūties.
"Izteikts kritums rūpniecībā šīs krīzes laikā bija tikai divus mēnešus – aprīlī un maijā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ražošanas apjomi samazinājās par 10%, bet jūnijā mēs redzam diezgan būtisku uzlabojumu. (..) Mūsu ražotājiem klājies labāk nekā ražotājiem Vācijā, bet Dienvideiropā ražošanas apjomi pavasara mēnešos kritās pat par 20% un vairāk. Mums daudzi ražotāji ir ārvalstu investori, un, ja vajag samazināt ražošanas izmaksas, darbu pārnest uz Latviju ir lētāk. (..)
Smagāk cieta apģērbu un tekstila izstrādājumu nozare, jo pasaulē būtiski samazinājās apģērbu pārdošanas apjomi.
Cieta arī metālapstrāde un mašīnbūve," sacīja "Citadeles" bankas ekonomists.
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš vērtēja, ka Latvijas rūpniecības veiksmi šobrīd ietekmē plašais produktu klāsts un dažādie pārdošanas tirgi. Latvijā, piemēram, neražo vieglās automašīnas, kuru tirgošana pandēmijas laikā apstājās, savukārt celtniecības materiāli joprojām ir ļoti pieprasīti visā Eiropā.
"Par laimi, tieši mūsu galvenajos mērķa tirgos Eiropā celtniecība bija diezgan stabila. Tas tā nebija visur. Tādās valstīs kā Itālija vai Francija kritums bija divas trešdaļas, bet Vācijā kritums vienā mēnesī bija tikai nepilns 1%. Kokrūpniecība un ķīmijas rūpniecība lielā mērā ir orientēta uz celtniecībai domātiem produktiem. Pēdējos 5 gados straujāk augošā nozare Latvijā bija metālapstrāde un mašīnbūve. Šajā nozarē produktu struktūra izrādījās samērā veiksmīga. Teiksim, vieglo automašīnu ražošana dažās valstīs pilnībā apstājās, bet detaļas vieglajām automašīnām ir maza daļa no Latvijā ražotā. Stabila ir Latvijas pārtikas rūpniecība, kas specializējas ilgi uzglabājamu produktu ražošanā – konservi, milti un to izstrādājumi," teica Strautiņš.
Ekonomikas eksperti uzskata, ka lielākie riski rūpniecības nozarei joprojām ir Covid-19 izplatība – vai būs slimības otrais vilnis, kad būs gatava vakcīna.
Krīzes laikā samazinājies arī investīciju apjoms.
"Šī krīze tā vai citādi tomēr uzņēmumus ietekmējusi negatīvi. Mēs redzam, ka kreditēšana no uzņēmumu puses bijusi gausa, pavasara mēnešos tika atliktas investīcijas, kas turpmāk ietekmēs uzņēmumu tālāko izaugsmi," teica Āboliņš.
Tā kā Covid-19 izplatība vairākās Eiropas valstīs atkal palielinās, neziņa par situācijas attīstību rudenī var ietekmēt gan rūpniecības nozari, gan citas ekonomikas jomas Latvijā.
