Pēc dalībvalstu vadītāju samita Briselē, kur citstarp tika apspriesta arī vienotās valūtas nākotne, premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja, ka mūsu valsts ir atvērta turpmākām sarunām par iespējām tuvināt eirozonas valstis. Premjers arī apsveica to, ka Eiropas Stabilitātes mehānisms turpmāk varēs piedāvāt rezerves finanšu palīdzību grūtībās nonākušajām bankām.
Attiecībā uz otru jautājumu – uz banku stabilizāciju – Eiropas līderi deva zaļo gaismu EiropaS Komisijas priekšlikumam par vienoto Rezolūcijas fondu un kā tam nodrošināt pašam savu rezervi – ja naudas sāk pietrūkt. Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis skaidro, kāpēc sistēmisko banku glābšanas fondam nepieciešama pašam sava rezerves kabata nebaltām dienām:
“Bet ir neatbildēts jautājums – kas notiek, ja ir lielāka sistemātiskāka krīze un vienotā Rezolūcijas fonda līdzekļi beidzas. Tieši tāpēc ir paredzēts, ka tiks izveidots papildus atbalsta mehānisms uz Eiropas Stabilitātes mehānisma bāzes, kas nodrošinās šo papildu atbalstu - ja nu gadījumā būs lielāka sistēmiskā banku krīze.”
Šis ir arī viens no trūkstošajiem elementiem Banku savienības pabeigšanai. Banku savienībai ir vēl trešais pīlārs – tas ir Eiropas noguldījumu garantiju shēma – ar šo progress ir lēnāks.
KONTEKSTS:
Merkele un Makrons 20. jūnijā vienojās par eirozonas valstu budžeta izveidi, kurā būs paredzēti ikgadēji ieņēmumi un izdevumi. Parīze un Berlīne cer, ka tas tiks ieviests līdz 2021.gadam, taču konkrēti skaitļi pagaidām netiks nosaukti. Budžeta lielums tiks noteikts pēc diskusijām ar citām eirozonas dalībvalstīm. Abi līderi neslēpa apņēmību panākt lielāku solidaritāti Eiropas valstu vidū saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu.
