ĪSUMĀ:
- Līdz 2021.gadam varētu izveidot kopēju eirozonas budžetu.
- Francijas un Vācijas līderi rosina veidot arī kopīgas ārpolitikas un drošības veidošanas institūciju.
- Abi līderi arī apņēmušies panākt lielāku solidaritāti Eiropas valstu vidū saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu.
Francijas prezidents pēc sarunām norādīja, ka tiks izveidots reāls budžets, kuros paredzēti ikgadēji ieņēmumi un izdevumi. Parīze un Berlīne cer, ka tas tiks ieviests līdz 2021.gadam, taču konkrēti skaitļi pagaidām netiks nosaukti.
Makrons piebilda, ka budžeta lielums tiks noteikts pēc diskusijām ar citām eirozonas dalībvalstīm.
Savukārt Merkele informēja, ka sarunās tiks arī apspriesti budžeta ieņēmumu avoti. Viņa pieļāva iespēju, ka budžets varētu tikt veidots no valstu regulāriem pārskaitījumiem vai nodokļa finanšu transakcijām.Viņa piebilda, ka eirozonas budžets jāizmanto, lai stiprinātu investīcijas un ekonomisko konverģenci eirozonā.
Papildus tam rosināts pirms dažiem gadiem izveidoto Eiropas Stabilitātes mehānismu pārveidot par Eiropas Valūtas fondu, kas sniegtu aizdevumus finanšu grūtībās nonākušām bloka valstīm.
Jau iepriekš Makrons bija paziņojis, ka budžeta apmērs varētu būt vairāki simti miljardi eiro, savukārt Merkele intervijās medijiem norādīja, ka tas drīzāk būšot divciparu miljardu eiro zemākajā galā.
Abu valsti līderi sarunās diskutēja par daudzām tēmām, tostarp drošību, migrāciju, eirozonu un finansēm. Saskaņā ar abu publicēto deklarāciju pēc tikšanās Vācija un Francija, piemēram, aicina meklēt veidus kā Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanu kopīgās ārpolitikas un drošības jautājumos padarīt ātrāku un efektīvāku. Viens no rosinātajiem formātiem - Eiropas Savienības Drošības padome.
Īpašs uzsvars līderu sarunās tika likts arī uz migrāciju. Šajā jautājumā abu valstu līderi apņēmušies panākt lielāku solidaritāti starp savienības dalībvalstīm, runājot par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Abi teica, ka migrācijas plūsmas uz Eiropu ir jāsamazina. Īpaši to uzsvēra kanclere Merkele, kura patlaban Vācijā saskaras ar ievērojamu iekšpolitisko spiedienu robežkontroles un migrācijas jautājumos:
„Mēs vēlamies strādāt koordinēti, vēlams, Eiropas līmenī, tomēr tas nav viegli. Tādēļ ar atsevišķām valstīm mums var būt divpusēja sadarbība. Tomēr mūsu mērķis joprojām ir, ka šim izaicinājumam ir vienota Eiropas atbilde. Mēs vēlamies izvairīties no Eiropas sašķeltības. Gluži pretēji, mēs gribam rīkoties, lai atrastu kopīgas atbildes,” teica Merkele.
Merkeles un Makrona priekšlikumi tiks apspriesti jau nākamnedēļ gaidāmajā Eiropas Savienības valstu līderu samitā Briselē, un gaidāms, ka tieši migrācija būs aktuālākais jautājumus. Tiek ziņots, ka valstu līderi varētu vienoties par nepieciešamību izveidot reģionālos migrantu centrus, piemēram, pie tādā valstīm kā Lībija, lai jau tur izskatītu patvēruma meklētāju lietas un nodalītu bēgļus un ekonomistos migrantus.
