Latvijas sasniegtais progress Māstrihtas kritēriju izpildē ir valdības apzinātas fiskālās un ekonomiskās stratēģijas rezultāts, labojot iepriekšējos gados pieļautās kļūdas un radot pārliecību par Latviju kā uzticamu sadarbības partneri, teikts šodien valdībā uzklausītajā ziņojumā par konverģences ziņojuma pieprasīšanu EK un ECB, Māstrihtas kritēriju izpildi un tiesisko konverģenci.
Sekmīga starptautiskās aizdevuma programmas noslēgšana, atgriešanās starptautiskajos finanšu tirgos, aizdevuma atmaksa Starptautiskajam Valūtas fondam, valsts kredītreitingu atjaunošana līdz investīciju pakāpei, kopējās ekonomiskās attīstības tendences un fiskālās disciplīnas stiprināšana ir pozitīvie aspekti, kurus ārējie partneri novērtē un kuri liek būtisku pamatu tendencei, ka valsts vērtspapīru procentu likmes saglabāsies zemā un ilgtspējīgā līmenī, teikts ziņojumā.
„Par mums nav bažu. Mēs neesam valsts, kura mēģinājusi apiet statistiku, sagrozīt datus. Mūsu datiem tic. Pie mums Valūtas fonds, Pasaules Banka. Eiropas Komisija – trīs gadus sēdēja: jebkurš dats ir pārbaudīts un argumentēts.” – tā šorīt intervijā Latvijas Radio teica finanšu ministrs Andris Vilks.
Tāpat ministrs intervijā atzīmēja, ka pietiktu ar 50% sabiedrības atbalsta, lai valdības lēmums nebūtu pretrunā ar iedzīvotāju interesēm. Šobrīd notiek aktīva parakstu vākšana par eiro ieviešanas referendumu. Ja referendums tiktu ierosināts, tas varētu kalpot par signālu, lai Latvijas iestāšanās eirozonā tiktu atlikta. Andris Vilks skaidroja: „Vajadzētu būt tuvu – puse uz pusi vasaras laikā, jo argumentācija ir pietiekami pamatota. Galvenais, lai ieklausītos, jo bieži vien informācija izskanējusi daudz, bet cilvēki negrib tos datus uzklausīt. Manuprāt, svarīgi saprast, ka neba velti Igaunija un Somija iestājās eirozonā, te ir daudz ģeopolitisko faktoru un tur pāreja bijusi pozitīva: mēs redzam – tās ekonomikas ir sakārtotākā situācijā nekā Latvijā, un abas valstis saka – Latvijai tas jādara.”
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atgādināja, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, šķita - Māstrihtas kritēriji ir neizpildāmi un jālūdz tos mīkstināt. "Sabiedrība pat pārmeta amatpersonām, ka tās nemēģina pārliecināt Eiropu par nepieciešamību Māstrihtas kritērijus mīkstināt, jo tie taču nekad nebūs izpildāmi. Šodien tā diena ir pienākusi - Latvijas izpilda kritērijus iestājai eirozonā," sacīja Rimšēvičs.
Arī premjers Valdis Dombrovskis (V) pārliecināts Latvijas progress Māstrihtas kritēriju izpildē ir acīmredzams un līdz ar to var prognozēt, ka Briseles lēmums būs pozitīvs un mūs uzaicinās pievienoties eirozonai.
Jau ziņots, ka Konverģences ziņojuma pieprasīšana ir solis ceļā uz Latvijas pievienošanos eirozonai. Gala lēmumu par Latvijas gatavību pievienoties eirozonai pieņems Eiropas Padome.
Lai pievienotos eirozonai, ir jāizpilda konkrēti Māstrihtas kritēriji. Tie paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, inflācijas līmenis nedrīkst vairāk nekā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās Eiropas Savienības valstīs, kurās inflācija ir viszemākā, un valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par diviem procentpunktiem pārsniegt triju ES valstu ar viszemāko inflāciju ilgtermiņa procentu likmju vidējo rādītāju.k
