Latvijā aug interese par lauksaimniecības zemes iegādi un nomu

Nedaudz vairāk kā uz pusi, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2019. gadā, šogad audzis kreditēšanas darījumu apjoms valsts finanšu institūcijas „Altum” Latvijas Zemes fonda programmā. Aug interese arī par zemes nomu. Lielā mērā aktivitāti šajā nozarē ietekmē šogad pieaugušais lauksaimniecības zemes piedāvājums tirgū. Arī pieprasījums pēc zemes liels, to secinājuši gan Zemes fonda un pašvaldību speciālisti, gan paši lauksaimnieki. Zemes cenas Latvijas mērogā atšķirīgas dažādos reģionos. Tās nosaka zemes auglība, konkurences un attīstības iespējas, kā arī pašu zemju izmēru pielāgotība saimniekošanai. 

Latvijā aug interese par lauksaimniecības zemes iegādi un nomu
00:00 / 05:12
Lejuplādēt

Lauksaimnieciski izmantojamās zemes tirgus Latvijā ir sarežģīts. Un visi dati liecina, ka zemes tirgus darījumi gan skaita, gan hektāru apjoma ziņā pakāpeniski samazinās. Brīvo zemju trūkst.

„Lielākā daļa ir iznomātas. Tas ir pavisam mazs procents zemju, kas palikušas brīvas,” situāciju raksturoja Augšdaugavas novada Īpašumu nodaļas vadītāja Ilze Ondzule.

Tie lielākoties ir sadrumstaloti zemes gabali, bieži vien pavisam mazos, dažus hektārus vai pat vēl mazākos gabalos, kurus tad pašvaldība ik pa laikam piedāvā nomā.

„Mēs ik mēnesi nekustamā īpašuma pārvaldīšanas komisijā izskatām brīvo zemju sarakstu un tad sludinām brīvās zemes uz nomu. Šobrīd Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ esam nedaudz atlikuši šo procesu, bet tā mums vidēji ir ap 85 lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 36 dārzkopības teritorijas. Platības ir no 0,5 līdz 3–4 hektāriem,” skaidroja Ondzule. 

Faktiski piedāvājumā ir pārsvarā nekopti un neizdevīgi zemes pleķīši, pastāstīja Augšdaugavas novada Finanšu pārvaldes vadītāja Irēna Timšāne: „Lielākie un labākie zemes gabali ir vai nu nodoti nomā, vai arī atsavināti. Uz mazajām zemēm nav arī pieprasījuma. Palikuši brīvi tādi gabali, kas nav parocīgi, kas tuvu mitrājiem. Pārsvarā tie ir problemātiskākie zemes gabali, par  kuriem mazāka interese. Ja nu vienīgi parādās kāds vērtīgs zemes gabals, no kura zemes nomnieks atsakās.”

Brīvās zemes pirmkārt interesē lauksaimniekus, tie ir potenciālie šo zemju nomnieki. „Lauksaimnieki iesaistās Eiropas Savienības projektos, un viņiem nepieciešams palielināt zemes platību īpašumā vai nomā,” atzīmēja Ondzule.

Līdzīga situācija ar brīvajām zemēm arī pēc reformas paplašinātajā Krāslavas novadā – kur lielāki lauksaimnieki, tur brīvo zemju mazāk.

„Krāslavas, Dagdas aktīvākajos pagastos, kur ir tās lielās zemnieku saimniecības, zemes jau sāk trūkt. Joprojām vēl aktuāla tā saucamā dīvāna zemnieku problēma. Daudzi iznomā, bet iznomā ar visām pilna izmēra subsīdijām – tas ir par 150 eiro. Bet tur, kur nav to lielo zemnieku, nekopto zemju kadastrus var atrast un zemi iegādāties,” situāciju skaidro Kombuļu pagasta zemnieks un Lauku konsultāciju centra Krāslavas biroja uzņēmējdarbības konsultants Artūrs Pavļukevičs.

Tendences liecina, ka drīzumā arī šajos mazāk aktīvajos pagastos brīvo zemju skaits saruks.

„Atnāks lieli zemnieki, jo viņi plešas plašumā. Lai arī ir tas likums, ka uz vienu saimniecību var būt ne vairāk kā 2000 hektāri, taču viņi dalās uz meitām, dēliem un atkal aug lielumā.

Arī attālums 50 kilometri lielajiem zemniekiem vairs nav nekāds šķērslis,” norādīja Pavļukevičs.
Lieli zemes īpašumu monstri Latgalē joprojām ir ārvalstu kompānijas, par ko liecina oktobrī Krāslavas novadā Dagdā noslēgtais darījums, kad dāņu investoriem piederošā SIA “Brīvība” Latvijas zemnieku saimniecībai pārdeva ap 1000 hektāriem zemes.

Tikt pie zemes vietējiem zemniekiem palīdz arī „Altum” Latvijas Zemes fonda programma.

„Mums nosacīti ir 1100 īpašumi, un 9 šobrīd ir aktuāli un izlikti piedāvājumā tos nomāt. Viens darījums tikko beidzās mums – Izvaltas pagastā 2,15 hektāri, tagad Tilžā ir piedāvājums 2,6 hektāri. Lielie zemnieki uz to nepretendēs. Mēs arī vairāk orientējamies un iepērkam mazākus zemes īpašumus, kas varētu interesēt mazos un jaunos zemniekus. Bet, ja parādās kādi 3–5 hektāri Zemgalē, tad tur jau cīnās visi un cenas savādākas,” sacīja Zemes fonda konsultants Ivars Rubenis.

Katram īpašumam katrā reģionā un par savu cenu atrodas savs nomnieks, un brīvās zemes ilgi šajā piedāvājumu bankā neaizkavējas.

„Lielākas cenas ir Zemgalē, kur ir bijuši ap 500 eiro, zemākās Latgalē – 50–70 eiro par hektāru. Visi šie piedāvājumi būs aktuāli divas nedēļas, uz visiem tiem jau ir izdarīti kaut kādi solījumi, tad atkal tā situācija mainīsies.

Faktiski izmaiņas notiek katru dienu – cik daudz ienāk, tik daudz arī tiek iznomāts,” atzina Rubenis.

Arī zemes iegādes darījumi notiek. Pērn „Altum” zemes iegādei Latvijā piešķīra gandrīz 18 miljonus eiro, tas ir par 5 miljoniem vairāk gadu iepriekš, un tas ļāva noslēgt 320 zemes iegādes darījumus. Savukārt ar šo gadu „Altum” valsts aizdevuma limitu lauksaimniecības zemes iegādei palielināja līdz vienam miljonam eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt