Uzņēmuma vadītājs atgādināja, ka "Latvenergo" atbilstoši valdības lēmumam gāzes rezervju papildināšanai jau ir iepircis divas teravatstundas (TWh) sašķidrinātās gāzes, "kas ir divi kuģi ar gāzi". Iegādāto gāzi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē paredzēts iesūknēt aprīlī un maijā.
Viņš arī piebilda, ka, pie "normāliem apstākļiem", "Latvenergo" gāze tādējādi pietiks līdz 2023. gada martam, aprīlim.
"Latvenergo" patlaban strādā pie ilgtermiņa risinājumiem, pastāstīja Čakste, sākot sarunas ar gāzes ražotājiem tieši, nevis caur starpniekiem, par ilgtermiņa līgumiem. Tostarp tiek runāts ar visiem ražotājiem, bet pamatvalstis ir Katara, ASV un Norvēģija.
KONTEKSTS:
Pērn 90% Latvijā importētās dabasgāzes nāca no Krievijas. Krievijas kara pret Ukrainu dēļ Latvija sākusi meklēt veidus, kā samazināt atkarību no Krievijas enerģētikas. Ekonomikas ministrija izstrādā dažādus scenārijus gadījumam, ja pret Krieviju vērstās sankcijas skars arī enerģētiku. Piemēram, gāzi būšot iespējams importēt caur Klaipēdas termināli.
Jau uzreiz pēc 24. februārī uzsāktā Krievijas kara pret Ukrainu, valdība ārkārtas sēdē nolēma, ka "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves. Valsts gāzes rezervju papildināšanai "Latvenergo" iepircis apmēram divas teravatstundas (TWh) gāzes no Norvēģijas, ASV un Kataras. Noslēgtie līgumi paredz LNG piegādi uz Klaipēdas LNG termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā.
Ekonomikas ministrija pieļauj iespēju, ka kritiskā brīdī AS "Latvijas gāze" vietā mājsaimniecību nodrošināšanā ar dabasgāzi varētu stāties AS "Latvenergo".
Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 TWh sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā – 10 TWh, bet Igaunijā – piecas TWh.
