Katlu mājas projekts nodokļa atlaidi nesaņem
Ervīns Poga ir uzņēmuma SIA "Eko nams" vadītājs. Uzņēmums Līvānos ražo koka guļbūvju karkasus, kas tiek eksportēti uz Skandināvijas valstīm. 2018. gadā uzņēmumam ir piešķirts Latgales SEZ kapitālsabiedrības statuss. Tas gan uzreiz nenozīmē nodokļu atlaides. Tās piemērojamas pēc uzņēmumu ieguldītajām investīcijām, ņemot vērā arī uzņēmuma lielumu. SIA "Eko nams" šajā ziņā ir saskāries ar sev nelabvēlīgu situāciju, atzina Poga. Uzņēmums izveidoja sev jaunu katlu māju, lai varētu žāvēt kokmateriālus, bet šo investīciju nevarēja iekļaut, lai saņemtu nodokļu atlaides.
"Tas mums liekas pilnīgi kaut kas nesaprotams, mēs to savai ražošanai izmantojam, visu to aprīkojumu, mēs nevienam nekādu enerģiju netirgojam – ne siltumu, ne elektrību, bet tos nevar iekļaut, jo tur ir visāds juridisks, nesapratne starp Eiropu un Latvijas ministrijām "n-tajām".
Un neviens neko negrib atbildēt, neviens neko nezina, un sanāk, ka beigās vieglāk, ka to nevar.
Tagad mēs te ieguldām divus miljonus un neko no tā nevar iekļaut. Sanāk, ka mēs esam iekļāvuši tikai lai dabūtu tam nekustamā īpašuma nodoklim atlaidi, kaut kādu pilnīgi nesvarīgu ieguldījumu, bet tas viss lielais neatbalstās," stāstīja Poga.
Būs plašākas iespējas saņemt nodokļu atlaides
Šobrīd gan situācija ir mainījusies, apstiprināja Latgales SEZ pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs.
Pavisam nesen ir stājušies spēkā likuma grozījumi, kas uzņēmumiem paplašinās iespējas saņemt nodokļu atlaides.
"Tur ir tā, ka šie grozījumi atrisinās šo problēmu, jo Latvija saņēma komentārus no Eiropas Komisijas, jo enerģētika pēc būtības ir aizliegtā nozare, jo nav attiecināma kā investīcija ne tikai Latgales, bet vispār speciālās ekonomiskajās zonās. Runājot, kad ražošanas primārais produkts nav enerģija, bet ir šis te kokapstrādes uzņēmums, tad teorētiski enerģētikas daļu var attiecināt arī projektā, ja tā nesastāda vairāk nekā 20% no kopējām projekta izmaksām, tagad tas ir atļauts," klāstīja Stankevičs.
Jaunums, ka tagad ar grozījumu stāšanos spēkā, par ieguldījumiem tiks uzskatītas arī darbinieku algas, skaidroja Stankevičs.
"Tas nozīmē jaunradītas darbavietas, un par tām izmaksātas algas tiks uzskatītas par ieguldījumu Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, un daļu no šiem ieguldījumiem uzņēmējs varēs attiecināt kā nodokļu atlaides uz uzņēmumu ienākuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokli nākotnē," klāstīja Latgales SEZ pārvaldnieka vietnieks.
Tāpat šobrīd Latgales SEZ uzņēmumi varēs veidot filiāles ārpus SEZ, un citi Latvijas uzņēmumi, neveidojot jaunu uzņēmumu Latgalē, šeit varēs veidot jau esoša uzņēmuma filiāli un pretendēt uz SEZ statusu, kas juridiski atvieglos uzņēmējiem ienākšanu SEZ teritorijā.
Uzņēmums SEZ ieguvumus vērtē pozitīvi
Uzņēmums SIA "SMD Baltic", kas sniedz pakalpojumus elektronisko izstrādājumu montāžai, Latgales SEZ teritorijā ir kopš pagājušā gada marta. Ieguvumus no speciālās zonas vērtē pozitīvi.
"Iestāšanās Latgales SEZ ļauj uzņēmumam iegūt nodokļu atlaides. Ieekonomētos līdzekļus mēs virzīsim turpmākajai attīstībai. Speciālā ekonomiskā zona tā ir iespēja attīstīt Latgales ekonomiku, jo nodokļu atlaides ir pieejamas gan vietējiem, kuri vēlas paplašināt savu ražošanu, tāpat arī ārvalstu investoriem, kuri atver šeit ražošanu," teica uzņēmuma pārstāve Svetlana Baltiņa.
Šobrīd Latgales SEZ ir 16 uzņēmumi, kuri darbojas tādās jomās kā kokapstrāde, metālapstrāde, tekstilnozare, pārtikas produktu ražošana.
Ir arī uzņēmumi, kas veikuši investīcijas, un jau ir izmantojuši savas nodokļu atlaides un ir izstājušies no SEZ.
Tāpat uzņēmēji iesniedz arī jaunus projektus, tomēr pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, uzņēmēji nogaida, jo īsti nezina, kas notiks tuvākajā laikā.
