Kafejnīcu un restorānu apmeklēšanu un ēšanas paradumus kopumā pandēmijas laiks un valdības ieviestie ierobežojumi ir mainījuši. Tā stāsta uzrunātie Latgales iedzīvotāji.
„Manā dzīvē pandēmijas laiks ir nedaudz mainījis ieradumus, veikalus praktiski neapmeklēju, tikai rītos un vakaros. Restorānu slēgšanu gan jūtu, jo tos iepriekš apmeklēju bieži. To izjūtu diezgan sāpīgi.”
„Vairāk kafiju tagad pērkam līdzņemšanai. Situācija ir saprotama. Tas saslimušo skaitlis ir liels. Labāk drošāk mājās paēst, nevis kaut kur citur.”
Daugavpils kafejnīcā „Ezītis miglā” piedāvājumā tikai ēdieni līdzņemšanai. To klāsts kļuvis lielāks, ir arī dažādas akcijas ēdienu pasūtītājiem.
„Šobrīd mums ir piedāvājums mammām un tētiem – bezmaksas karstie dzērieni. Strādājam tikai uz dzērienu un ēdienu līdzņemšanu, pasūtījumiem uz mājām. Protams, cilvēku ir daudz mazāk. Taču pasūtījumi ir, piemēram, uz ofisiem. Populārākais ir dienas pusdienas. Kā eksperiments šajā laikā piedāvājumā ir gruzīnu ēdieni. To noiets labs,” stāsta „Ezītis miglā” viesmīle Diāna.
Arī Daugavpils kafejnīca „Luna Cafe” darbību turpina, tomēr tie ir zaudējumi un cīņa par izdzīvošanu pieaugošās konkurences apstākļos. „Mēs strādājam uz līdzņemšanu. Arī bārs ir atvērts, lai var paņemt tēju un kafiju līdzi. Ir dienas piedāvājumi un piegādes uz mājām.
Naudas ziņā tie ir zaudējumi. Piedāvājam akcijas un atlaides, lai piesaistītu cilvēkus.
Mūsu jomas spēlētāji Daugavpils tirgū šobrīd strādā uz piegādēm, virtuālajā vidē un piedāvā produktus, ko vieglāk pagatavot un pasūtīt – picas vai suši,” situāciju raksturo kafejnīcas vadītājs Jevģēnijs Šeršņovs.
Tikmēr laukos pandēmijas situācija ēdināšanas biznesā konkurenci vispār neveicina.
Daugavpils novadā durvis ciet vērušas teju visas kafejnīcas un ceļmalas krogi.
„Situācija laukos ir traģiska, jo mūsu ēdināšanas uzņēmumi nevar strādāt uz piegādēm, jo tas nav rentabli. Pilsētā šie uzņēmumi vēl kaut kā savelk galus, veicot ēdienu piegādi birojiem vai mājās. Bet lauku teritorijā, kur galvenie apmeklētāji ir tūristi un tranzīttūristi, kas piestāja ceļmalu krogos, cik zināms, tie ir durvis vēruši ciet.
Izņēmums ir viesnīcas, kas saviem klientiem vēl piedāvā safasētos ēdienus uz pasūtījumu.
Ēdināšanas uzņēmumi tagad var pieteikties dīkstāvēs pabalstam, un daudzi to arī izmanto,” skaidro Daugavpils novada domes Attīstības pārvaldes komercdarbības konsultants Jāzeps Krukovskis.
Citiem uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē neierastā situācija pavērusi jaunas biznesa iespējas. Tā rēzeknietis Žanis Peiners šajā pandēmijas laikā sācis sniegt ēdienu piegādes pakalpojumus. Un tie ir pieprasīti.
„Mēs atvērāmies aprīlī, kad bija pirmais pandēmijas vilnis. Mēs piedāvājam ēdienu piegādes no restorāniem, un mums šī situācija, kad cilvēki palika mājās, bija parocīga. Sākumā mēs to uzsākām kā sociālu projektu, bet tagad tas ir pāraudzis par uzņēmējdarbību. Mēs sadarbojamies ar kafejnīcām un restorāniem, un tagad esam samazinājuši savu komisijas maksu par 25%,” stāsta Peiners.
Vēl viena labā vēsts ir tieši šī sociālā atbildība. Piemērs tam “Daugavpils kaķu kafejnīca” durvis vērusi ciet, bet līdzcilvēku ziedojumi – naudā un barībā – ārkārtējās situācijas laikā ļaus kaķus, un to nav maz, nepamest novārtā un izdzīvot līdz laikam, kad pandēmijas laiks ar ārkārtējo situāciju beigsies.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim un kuras laikā būs jauni stingrāki ierobežojumi.
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētas darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.
