Visā Latvijā pagājušais gads bija izcils ražības ziņā, un Latgale nav izņēmums, norāda gan zemnieki, gan lauksaimniecības speciālisti. Kaut arī ziemas sākumā Latgalē bija kailsals, bet pašlaik laukus joprojām klāj sniegs, pozitīvās prognozes tiek izteiktas arī saistība ar ziemājiem. Vienīgais, kas sarūgtina, ir zemas graudu cenas.
"Simtprocentīgi viņi, protams, nebūs pārziemojuši, bet jācer uz to labāko. (..) Šis gads būs interesants, jo jāsavelk, (..) lai vismaz būtu nulle [lai nebūtu zaudējumu]," stāsta Balvu novada zemnieku saimniecības "Ābelītes 2002" īpašnieks Vilnis Dzenis.
2015.gadā Latvijā audzēto ziemas kviešu platības veidoja 300 000 hektāru, savukārt ziemas rapsis – 80 000 hektāru. Arvien populārāka kļūst auzu audzēšana, kas ir saistīts ar pieaugošo auzu graudu patēriņu un to pieprasījumu pasaules tirgū. "Tas ir saistīts ar auzu pārslu līniju atklāšanu. Gan Latvijā ir jauna auzu pārslu līnija ar pietiekami lielu pārstrādes jaudu, gan Lietuvā un citās valstīs, cik es zinu, arī Skandināvijā šogad ir paaugstināts pieprasījums pēc auzu sēklām," komentē "SIA “Lantmännen SW Seed” pārstāvis Baltijā Dzintars Jaks.
Lielākās Latgales zemnieku raizes joprojām saistītas ar transportēšanas izmaksām līdz Latvijas ostām, kas rada situāciju, ka Latgales lauksaimnieki par vienu un to pašu preci saņem mazāku peļņu, nekā Zemgales vai Kurzemes graudkopji. Tā viena tonna graudu līdz Rīgai ar autotransportu izmaksā 15-20 eiro par tonnu, tik pat izmaksā arī transportēšana ar vilcienu līdz Ventspils vai Liepājas ostām.
Lai risinātu šo jautājumu, pašlaik Latgales lauksaimnieki ir uzsākuši parakstu vākšanas kampaņu. "Mums, latgaliešiem, ir tāda prasība Zemkopības ministrijai izskatīt iespējas daļēji kompensēt graudu un rapšu produkcijas izmaksas līdz ostai. (..) Pagaidām atbilde: "Nav naudas!"," saka Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" agronoms un konsultants Pēteris Stanka.
Savāktie paraksti tiks nodoti Zemkopības ministrijā un Saeimas deputātiem ar cerību, ka ierēdņi tomēr atradīs iespējas, lai turpmāk Latgales graudkopji nezaudētu daļu no peļņas.
