Krustpunktā

Normunds Bergs: IT jomas izaicinājumi - izglītība un jēdzīgi ieguldīt pieejamo naudu

Krustpunktā

Ministrs: Izmaiņas amatierkolektīvu vadītāju finansēšanā jāveic ar jauno svētku ciklu

Valsts budžets 2022: kultūras nozares prioritātes

Kultūras budžeta plāni 2022. gadam – lielākas algas, zemāks PVN, vairāk naudas VKKF un medijiem

Noslēdzoties valsts simtgades pasākumiem, kultūras nozares budžets nākamgad nedaudz samazināsies. Pamata budžeta izdevumi nākamgad plānoti 183 miljonu eiro apmērā, bet prioritātēm papildus piešķirti 30 no prasītajiem gandrīz 50 miljoniem eiro.

ĪSUMĀ:

  • Pirmā prioritāte kultūras jomā – algu paaugstināšana nozarē strādājošajiem.
  • Tam nākamā gada budžetā paredzēts novirzīt 8 miljonus eiro.
  • Vidējais atalgojumu nozarē pieaugs par 110 eiro – līdz 1040 eiro "uz papīra".
  • Radošo savienību padome: algas jāceļ; nevajadzētu aizmirst par NVO sektoru.
  • Otrā prioritāte – Dziesmusvētku tradīcijas, nacionālā grāmatniecība un kino.
  • Šim nacionālās identitātes "trio" plānots novirzīt 11,2 miljonus eiro.
  • Trešā prioritāte – Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma pieaugums.
  • VKKF pirmo gadu tiks piesaistīts akcīzes un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem.
  • Tādējādi finansējums pieaugs par 1,3 miljoniem eiro jeb par aptuveni 10%.
  • KM prioritāšu sarakstā arī kultūrizglītība un mediji.
  • Mediju fonda atbalstam papildu 2,6 miljoni eiro; zemāks PVN grāmatām un presei.

Latvijas Kultūras ministrijas (KM) budžets šogad ir 226,6 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka katrs Latvijas iedzīvotājs no saviem nodokļiem šogad kultūras nozarei atvēlējis 122 eiro.

Kultūras budžeta plāni 2022. gadam – lielākas algas, zemāks PVN, vairāk naudas VKKF un medijiemZane Ārmane

Salīdzinājumam – Lietuvas Kultūras ministrijas budžets 2021. gadam ir 336 miljoni eiro, tādējādi katrs šīs valsts iedzīvotājs šai nozarei atvēlēja 120 eiro gadā. Savukārt Igaunijas Kultūras ministrijas budžets 2021. gadā bija 276,6 miljoni eiro. Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas, Igaunijā Kultūras ministrijas budžetā iekļauta arī sporta nozare, kas šā gada budžetā veido 48,6 miljonus eiro. Atskaitot izdevumus sporta nozarei, Igaunijā kultūras nozares budžets šogad ir 228 miljoni eiro. No katra valsts iedzīvotāja maka tie ir 172 eiro.

Salīdzinot situāciju pārējās Baltijas valstīs, redzams, ka problēmu loks ir līdzīgs.

Latvijā 2022. gads būs pirmais, kad kultūras nozares nevalstisko organizāciju galvenais finansēšanas rīks – Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) – tiks piesaistīts akcīzes un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem.

Igaunijā šāda sistēma darbojas jau tagad. Savukārt Lietuvā, tāpat kā Latvijā, aktuāls ir kultūras darbinieku atalgojuma jautājums. Šā gada budžetā Lietuvas Kultūras ministrijai tika piešķirti 14 miljoni eiro, kas ļāvis kultūras darbinieku algas mūsu kaimiņvalstī palielināt par vidēji 10%. Tomēr šis pielikums Lietuvā nav novērsis starpību starp vidējo algu valsts pārvaldē kopumā, jo atalgojums celts arī citās nozarēs strādājošajiem.

Arī Latvijā Kultūras ministrija (KM) atalgojuma pielīdzināšanu vidējam rādītājam valsts pārvaldē izvirzījusi par prioritāti. Algas kultūras nozarē 2020. gadā palielinātas par 16%, bet šogad pielikums izpalicis, jo nācies piekāpties par labu mediķiem un izglītības darbiniekiem.

"Šī gada budžetā es teicu striktu "nē", es vairs nevaru atļauties atkāpties no šī mērķa solidaritātes vārdā, un kultūras nozarē strādājošajiem ir jānonāk pie situācijas jeb pie mērķa, uz  kādu mēs ejam, proti, sasniegt vidējo atalgojumu valsts sabiedriskajā sektorā, un es no šī mērķa neatkāpšos," sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

Kultūras darbinieku algu celšanai nākamā gada budžetā papildus izdevies iegūt astoņus miljonus eiro, kas ļaus teju 4300 darbiniekiem kultūras iestādēs līdzšinējo vidējo mēnešalgu palielināt par 110 eiro un tā sasniegs 1040 eiro pirms nodokļu nomaksas. Taču, līdzīgi kā Lietuvā, arī pie mums kultūras nozares darbinieki nav vienīgie, kuriem sola algas pielikumu – valdība vienojusies, ka nākamgad algas jāceļ arī pedagogiem, mediķiem un iekšlietu nozares darbiniekiem, tādējādi, visticamāk, kultūras darbinieku algas no vidējā rādītāja turpinās atpalikt  par spīti gaidāmajam pielikumam.

Latvijas Radošo savienību padomes vadītāja Inga Brūvere savukārt norādīja – algas nozarē ir jāceļ, taču nevajadzētu aizmirst arī par nevalstisko sektoru. Tajā darbojas daudz pašnodarbināto un individuālo mākslinieku, kurus skāruši ne tikai pandēmijas ierobežojumi, bet arī nodokļu reformas, nesot līdzi gan ienākumu samazinājumu, gan zināmu haosu.

"Protams, skaidrs, ka viens no [NVO sektora atbalsta instrumentiem] ir VKKF, kur pēdējos vismaz, manuprāt, 7–8 gados nav bijis pamatfinansējuma pieaugums. Ar nākamo gadu mainīsies finansēšanas modelis, un ir prognozes, ka tad finansējuma palielinājums notiks, bet te atkal jāsaprot – ja konkursos NVO saņem atbalstu 25–30% no pieprasītā finansējuma, tad skaidrs, – kāda runa vai garantija par atalgojuma pieaugumu NVO sektorā vispār nav iespējama," teica Brūvere.

Kā nozīmīgu atbalstu māksliniekiem Brūvere minēja arī mērķprogrammu jaunrades veicināšanai, piešķirot ikmēneša 800 eiro stipendijas. Pērn tās saņēma 42 kultūras darbinieki, kas ir divreiz vairāk nekā pirms gada, un Radošo savienību padome uzskata, ka būtu jāceļ gan stipendijas apjoms, gan arī jāpalielina tās saņēmēju skaits.

Kā otro prioritāti KM izvirzījusi nacionālo identitāti, kas iekļauj gan Dziesmusvētku tradīcijas, gan nacionālo grāmatniecību un kino. Šim "trio" nākamgad papildus paredzēti 11,2 miljoni eiro.

Nākamais gads gan koru, gan deju kolektīviem, gan pūtēju orķestriem gaidāms ļoti dinamisks, norādīja Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.

"Latvijas Nacionālais kultūras centrs kopā ar pašvaldībām, mākslinieciskajiem kolektīviem un profesionāļiem mūzikas jomā gatavojas 2023. gada Dziesmu un deju svētkiem, kas aizrit svētku tradīcijas 150-gades zīmē. Tā kā Dziesmu un deju svētki ir saistīti ar nepārtrauktu procesu tautas mākslas jomā, parasti gads – pusotrs pirms svētkiem ir ļoti cieši saistīts ar koprepertuāra apguvi visā Latvijā un nu jau zināmu laiku arī ciešā sadarbībā ar diasporām," skaidroja Pujāte.

No papildus piešķirtā finansējuma nākamgad paredzēts izmaksāt arī naudas balvas vairāk nekā 1600 māksliniecisko kolektīvu vadītājiem par veiksmīgu gatavošanos Dziesmu un deju svētkiem.

Trešā prioritāte kultūras nozarē ir VKKF finansējuma pieaugums. Piesaistot to nodokļu ieņēmumiem no akcīzes precēm un azartspēlēm, fonda finansējums nākamgad pieaugs par 1,3 miljoniem eiro jeb par aptuveni 10%. Vēl par aptuveni diviem miljoniem fondu papildinās Eiropas Savienības (ES) līdzekļi.

Tālāk prioritāšu sarakstā seko kultūrizglītība un mediji. Nākamgad Mediju atbalsta fondam papildus tiks piešķirti 2,6 miljoni eiro, savukārt drukātā prese un grāmatniecība nākamgad atbalstu izjutīs uz samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķina – drukātajai presei nodoklis samazināsies no 12% līdz 5%; grāmatām – no 21% līdz 5%. Puntuļa ieskatā, mediju atbalsta politikā būtu nepieciešamas pārmaiņas, lai atbalsta instrumenti nebūtu tik sadrumstaloti kā patlaban.

"Es esmu uzskatījis, ka mediju atbalstam vajadzētu būt saistītam ar kādu konkrētu nodokli, taču šis mans priekšlikums pagaidām nav guvis atbalstu Saeimā, tādēļ dažās pozīcijās varbūt šī sadrumstalotība ir manāma – tam es piekristu. Bet pagaidām nav izdevies [panākt], ka mediju nozare, līdzīgi kā VKKF, tiktu piesaistīta noteiktam nodokļu veidam vai pozīcijai. Nav pat tik būtiski, kādam, bet lai būtu šī piesaiste," klāstīja ministrs.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, KM budžetā ievērojami samazinājušies izdevumi ES projektiem, kas saistīts ar plānošanas perioda noslēgumu. Savukārt ievērojami pieauguši izdevumi par nomas maksājumiem ''Valsts nekustamajiem īpašumiem'' – no 3,24 miljoniem 2019. gadā līdz 5,12 miljoniem 2022. gadā.

Lai turpinātu sistemātisku darbu pie kultūras infrastruktūras atjaunošanas un sakārtošanas, 2022. gadā KM prasījusi papildu 13 miljonus eiro, no kuriem gan piešķirti tikai 3 miljoni. Par šiem līdzekļiem ministrija plāno uzturēt Brīvības pieminekli un Brāļu kapu ansambli, kas no nākamā gada būs KM paspārnē; ministrijas vēlmju sarakstā bija arī virkne citu ieceru. Nacionālās koncertzāles gan nākamā gada aktuālo projektu vidū nav, jo joprojām turpinās debates par vietu, kur tā varētu tapt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt