Dombrovskis stāstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) tuvāko divu nedēļu laikā radīs risinājumu, lai palīdzētu Krievijas sankciju skartajiem uzņēmumiem ar kredītu garantijām. "Par īpašiem atvieglojumiem lemsim uzņēmumiem, kuru eksporta apjoms uz Krieviju pārsniedz 10% no realizācijas apjoma (..) EM divu nedēļu laikā, lai izdomātu, kā palīdzēt uzņēmumiem ar kredītgarantijām un arī tika pieņemts lēmums, ka EM no saviem līdzekļiem piešķirs piecus miljonus eiro jaunu tirgu apgūšanai," klāstīja Dombrovskis.
Tāpat Valsts ieņēmumu dienests izvērtēs iespēju pagarināt Krievijas sankciju skarto Latvijas uzņēmumu nodokļu samaksu par pieciem gadiem.
Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") atzina, ka pastāv arī iespēja atbalstīt valsts produktus caur iepirkumiem, piemēram, nosakot, ka skolās un bērnudārzos tiek piegādāti konkrētos reģionos ražoti produkti.
Precīzu skaitu, cik daudz uzņēmumu vajadzēs šo atbalstu, nedz Ministru prezidente Laimdota Straujuma, nedz ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis nenosauc. Tomēr, runājot gan ar profesionālo organizāciju, gan nozaru ministriju pārstāvjiem, jāsecina, ka šis skaitlis nav mazs.
Piemēram, pārtikas nozarē šobrīd tiek runāts par aptuveni 13 uzņēmumiem, kuri savu saražoto produkciju realizēja Krievijā. Lielākajam sitienam sankciju dēļ šobrīd ir pakļauta Latvijas piena nozare, kura ar izejvielām nodrošina ne tikai Latvijas piena pārstrādes uzņēmumus, bet arī ražotnes Lietuvā. Šobrīd pēc Zemnieku saeimas vērtējuma runa varētu iet par aptuveni 10 000 šādu saimniecību.
Tāpat grūti laiki pienākuši arī autopārvadātājiem. Šobrīd, pēc Satiksmes ministrijas apkopotās informācijas, dīkstāvē palikušas 1600 smagās mašīnas - pamatā piemērotas saldēto preču pārvadāšanai no 40 dažādiem uzņēmumiem. Nevienam no šiem uzņēmumiem šobrīd nav nedz finansiālu problēmu, nedz tas sācis atlaist darbiniekus.
Pirmkārt, jau valdība ir izstrādājusi definīciju Krievijas sankciju skartajam uzņēmumiem. Turpmāk valsts atbalstu šajā situācijā varēs saņemt visi tie uzņēmumi, kuru saražotās produkcijas realizācijas apjomi Krievijā bija vairāk nekā 10%. Vērts atzīmēt, ka šādu atbalstu varēs saņemt arī šo uzņēmumu piegādātāji, kuri šiem uzņēmumiem pārdod vismaz 10% saražoto izejvielu, piemēram, pieminētie piena pārstrādātāji.
Valdība divu nedēļu laikā sagatavos grozījumus likumos, lai cietušajiem uzņēmējiem palīdzētu ar kredītu garantijām un tie neparedzēto problēmu dēļ nezaudētu savus ražošanas pamatlīdzekļus, no kuriem liela daļa iegādāta izmantojot banku finansējumu. Šiem mērķiem, pārdalot Ekonomikas ministrijas programmu līdzekļus kopumā varēs novirzīt vairāk nekā 50 miljonus eiro.
Īpaša pieeja sankciju skartajiem uzņēmumiem turpmāk būs arī no Finanšu ministrijas. Turpmāk tā pieņems un izskatīs iesniegumus par krīzes skarto uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa atcelšanu, savukārt Valsts ieņēmumu dienests nodrošinās šiem uzņēmumiem prioritāru PVN un citu pārmaksātā nodokļa atmaksu, kā arī paātrinātā tempā izvērtēs iesniegumus par nodokļu nomaksas termiņa pagarināšanu.
Tāpat valdībā panākta vienošanās par papildus piecu miljonu eiro piešķiršanu Latvijas investīciju attīstības aģentūrai konceptuāli jaunai pieejai eksporta tirgu apguvē. Ja līdz šim aģentūra līdzfinansēja uzņēmēju dalību, piemēram dažādu produktu izstādēs, tad turpmāk ārvalstīs darbosies nozares ekspertu misijas, kuras mērķtiecīgi meklēs jaunus produktu tirgus.
Jau drīzākajā laikā valdībā tiks lemts par papildus atbalstu piena nozarei, kā arī transporta uzņēmumiem. Šeit, piemēram, Satiksmes ministrija piedāvā krīzes skartos uzņēmumus atbrīvot no ikgadējās transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa nomaksas.
Gan valdības vadītāja, gan ekonomikas ministrs norāda, ka šīs no Krievijas puses nebūs pēdējās atbildes sankcijas, tāpēc jautājums par nepieciešamo atbalstu uzņēmējiem tiks skatīts katras valdības sēdes slēgtajā daļā.
Uzņēmēju pārstāvji atzīst, ka pārorientēties uz citiem tirgiem nebūs viegli. Tiesa, ar problēmām Krievijas tirgū Latvijas uzņēmēji nesaskaras pirmo reizi. „Jā, protams, tas vienmēr ir risks. Ja mēs strādājam riskantos tirgos, tad šis riska procents ir pietiekoši augsts. Tāpēc tie uzņēmumi, kuriem vairāk kā puse produkcijas noieta ir Krievijā, neliecina par sabalansētu pieeju,” norāda Latvijas Darba devēja konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone.
„Es nevēlos pārmest uzņēmējiem, kuri mērķtiecīgi izvēlējās strādāt ar Krieviju, jo galvenie zaudētāji būs viņi paši un, iespējams, viņu darbinieki. Tomēr šī būs laba mācība gan tiem uzņēmējiem, kas šobrīd strādā ar Krieviju, gan tiem, kuri vēl apsver domu ieiet Krievijas tirgū,” uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Butkevičs.
Kā atzīst uzņēmēju organizācijas, labā ziņa ir tā, ka vajadzīgos secinājumus lielākā daļa uzņēmumu ir izdarījusi jau 1998.gadā pēc piedzīvotā Krievijas defolta. Lai arī šobrīd jau kārtējo reizi valstij nākas domāt par palīdzību, to saņēmēju skaits jau ir ievērojami mazāks.
