Krievijas naftas embargo var būt liktenīgs vienai no Vācijā lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām

Vācija atbalsta Eiropas Savienības (ES) plānu pilnībā atteikties no Krievijas naftas, lai sodītu to par uzsākto karu Ukrainā. Taču embargo var izrādīties liktenīgs vienai no Vācijas lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām, kas ir pilnībā atkarīga no izejmateriāla no Krievijas. Mazpilsētas, kurā uzņēmums atrodas, iedzīvotāji un pašvaldība pauž satraukumu, bet Vācijas valdība sola darīt visu, lai rūpnīcas darbs nebūtu jāpārtrauc.

Krievijas naftas embargo var būt liktenīgs vienai no Vācijā lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām
00:00 / 04:16
Lejuplādēt

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir piespiedis Eiropu domāt par atkarības samazināšanu no Krievijas energoresursiem, tāpēc ES plāno līdz šī gada beigām pilnībā aizliegt Krievijas jēlnaftas importu, bet līdz nākamā gada janvārim arī pārstrādāto naftas produktu importu.

Embargo atbalsta arī bloka lielākā ekonomika Vācija, kas jau pakāpeniski samazina Krievijas jēlnaftas importu. Ja pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī aptuveni trešdaļa Vācijā patērētās jēlnaftas nāca no Krievijas, tad pašlaik tie ir 12%, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

Sociāldemokrāta Olafa Šolca vadītā koalīcijas valdība ir apņēmusies tuvākajā pusgadā atrast alternatīvus naftas piegādātājus un atrisināt ar to saistītos loģistikas jautājumus.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem Vācijas valdībai būs nodrošināt, lai pēc pilnīgas atteikšanās no Krievijas naftas darbu varētu turpināt viena no valstīm lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām. Uzņēmums PCK atrodas Vācijas ziemeļaustrumu pilsētā Švētē. Tā vairākuma īpašnieks ir Krievijas valsts uzņēmums "Rosņeft", un arī visu pārstrādājamo jēlnaftu rūpnīca saņem no Krievijas pa cauruļvadu "Družba".

PCK gandrīz pilnībā nodrošina ar benzīnu un dīzeli Brandenburgas federālo zemi un valsts galvaspilsētu Berlīni, kā arī piegādā aviācijas degvielu Berlīnes Brandenburgas lidostai.

Ja rūpnīca vairs nevarēs importēt jēlnaftu no Krievijas, tad tās darbu var nākties apturēt un atlaist 3000 darbinieku.

PCK darbinieks Martins Rēks uzskata, ka uzņēmuma slēgšana būtu netālredzīga, jo benzīns un dīzelis būšot vajadzīgs vienmēr, bet viņam un daudziem citiem kolēģiem nāktos pamest Švēti. "Uz kārts ir likta mūsu eksistence. Mums visiem ir savi privātie pienākumi, tāpēc gadījumā, ja rūpnīcu aizvērtu, mums būtu jādodas prom no šejienes, jo te nekā cita nav," viņš sacīja televīzijas kanālam "Euronews".

Kāda Švētes iedzīvotāja sacīja, ka rūpnīcas iespējamā slēgšana ir milzīgs šoks nelielajai pilsētai. "Tas neradīs nekādu kaitējumu Krievijai, bet mēs būsim tie, kuri cietīs. Tāds ir mans viedoklis. Krievijas prezidentam Putinam nemaz nerūp, vai šeit ir apdraudētas darbavietas un vai rūpnīcu slēgs. Tas attiecas tikai uz vietējiem iedzīvotājiem," viņa ir norūpējusies.

Vietējie politiķi ir noraizējušies par to, kāda būs pilsētas ekonomiskā nākotne bez Krievijas naftas piegādēm. Švētes pašvaldības padomes priekšsēdētājs Hanss Joahims Hepners ir pieprasījis Vācijas valdībai paskaidrot, kā pilsētas budžetā aizpildīt robu, ko varētu radīt neieņemtie nodokļi par pārstrādāto naftas produktu pārdošanu. "Finansiālās sekas tieši ietekmēs pilsētu. Tā ir viena lieta. Bet vēl svarīgāk ir tas, ka ir apdraudētas daudzas darbavietas. Mēs pilnībā solidarizējamies ar PCK darbiniekiem," Hepners sacīja raidsabiedrībai "Deutsche Welle".

Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābers pagājušajā nedēļā klātienē tikās ar rūpnīcas darbiniekiem. Viņš sacīja, ka Vācijas valdība neatteiksies no lēmuma aizliegt Krievijas jēlnaftas importu. "Embargo tuvojas. Un nav svarīgi, vai jums tas patīk vai nepatīk. Un, kad tas notiks, vai labāk ir blenzt tukšā cauruļvadā vai tomēr labāk ir sagatavoties citiem variantiem?" sacīja Hābers.

Tā kā ir maz cerību, ka rūpnīcas lielākais īpašnieks "Rosņeft" varētu piekrist ne no Krievijas nākušas jēlnaftas pārstrādei, tad Vācijas valdība jau domā par alternatīviem risinājumiem.

Viens no tiem ir PCK atsavināšana, lai varētu nodrošināt uzņēmuma darbību arī pēc embargo stāšanās spēkā.

Valdības plāns paredz, ka nākotnē Švētes naftas pārstrādes rūpnīca izejmateriālu varētu saņemt caur Baltijas jūras ostu Rostoku. Atbildīgās iestādes noskaidrojušas, ka ir izmantojams vecs cauruļvads, kas savieno Rostoku ar Švēti. Taču pagaidām tas spēj piegādāt tikai 60% no jēlnaftas daudzuma, ko var pārstrādāt PCK. Iespējams, ka pārējo izejmateriālu saņemtu caur Gdaņskas ostu Polijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt