Tā dēvētā trešā sankciju pakete, ko ES varētu vērst pret Krieviju, ja Maskva nemitēsies apdraudēt Ukrainu, nonākusi arī Latvijas parlamentāriešu darba kārtībā. Saeimas Ārlietu komisijas deputāti trešdien slēgtā sēdē uzklausīja Ekonomikas ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvjus par iespējamo sankciju ietekmi.
Ārējā tirdzniecība ar Krieviju apstātos, visvairāk ciestu autopārvadātāji, dzelzceļš un ostu bizness, kam 70% ienākumu nāk no Krievijas. Kopumā ar citām nozarēm valsts varētu piedzīvot tautsaimniecības sarukumu par 10%, kas ir aptuveni puse no tā, kas pieredzēts ekonomiskās krīzes laikos 2009. gadā.
Tie ir sliktākie scenāriji, kas, cerams, neiestāsies, taču mums jābūt gataviem, jo Maskavas uzvedība ir grūti prognozējama,” saka Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš („Vienotība”).
Ārlietu ministrijā uzskata, ka šobrīd esot pāragri spekulēt, vai Latvija būs starp valstīm, kas no Krievijai veltītajām sankcijām cietīs visvairāk. Vismaz pagaidām neesot vērts spriest par kompensācijām, kuras varētu prasīt Briselei.
Runājot par kompensācijām, tas būs jau soli pirms Trešā pasaules kara, un tad jau būs pavisam cita runa. Pagaidām domāt, ka mēs cietīsim kaut kādus neatgriezeniskus zaudējumus, kurus vajadzētu kompensēt, par to runas nav,” piebilst Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eduards Stiprais.
Viņš atgādina, ka jau šobrīd Krievijas ekonomikā vērojamas stagnācijas pazīmes, līdz ar to ienākumi no ārējās tirdzniecības sarūk arī bez īpašām sankcijām. Tādējādi uzņēmumiem, kas strādā austrumu kaimiņvalsts tirgū, jau šobrīd jādomā, kā pārorientēt biznesu.
