Eiro fokusā

Latvijā pieaug bioloģisko lauksaimnieku skaits. Visvairāk audzē graudus un ražo pienu

Eiro fokusā

Covid-19 pandēmijas laikā arī apdrošinātājiem bija jāmācās strādāt jaunos apstākļos

Konkurētspējas reitingā Latvija joprojām atpaliek no kaimiņiem

Konkurētspējas reitingā Latvija joprojām atpaliek no kaimiņiem, bet var tos panākt

Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējā pētījumā Latvija joprojām atpaliek no Baltijas valstīm, ierindojoties 41. vietā. Kā uzsver Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais analītiķis Oļegs Barānovs, galvenais iemesls ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, un starpība starp Latviju un abām kaimiņvalstīm šajā rādītājā ir pieaugusi. Viņš gan atzīst, ka pašlaik ir īstais brīdis, lai to mazinātu, tomēr tas prasīs vismaz piecus līdz desmit gadus.

ĪSUMĀ:

  • Latvijā konkurētspējas reitingā - 41. vietā.
  • Viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē - Singapūra.
  • Analītiķis norāda, ka Latvija neapsteidz kaimiņvalstis, jo tai ir zemāks IKP uz vienu iedzīvotāju.
  • Izmaiņas Latvijā varētu panākt piecu līdz desmit gadu laikā.


Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums aptver 63 pasaules valstis. Pētījumā, kas tiek publicēts kopš 1989. gada, konkurētspējas izvērtējumā ņemti vērā 260 kritēriji. To vidū ir makroekonomikas rādītāji, kā arī atbildes par korupcijas, vides un dzīves līmeņa uztveri no vairāk nekā 6000 uzņēmējdarbības vidē strādājošiem respondentiem. Institūta vērtējumā viskonkurētspējīgākās valsts pasaulē titulu saglabājusi Singapūra. Iemeslus skaidroja Arturo Briss, Pasaules konkurētspējas centra profesors finanšu un konkurētspējas jomā:

“Singapūra saglabā savu stāvokli spēcīgo ekonomisko rādītāju dēļ, kuru pamatā ir starptautiskās tirdzniecības un investīciju, nodarbinātības un darba tirgus pasākumi. Bet ko tas tieši nozīmē?

Tas pārvēršas lieliskā talantu piesaistē, valsts finansēs, uzņēmējdarbības likumdošanā, augsto tehnoloģiju eksportā un izcilā izglītības sistēmā.”

No astotās uz otro vietu šogad pakāpusies Dānija, bet Šveice ierindojas trešajā pozīcijā, salīdzinot ar ceturto vietu pērn. Pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir arī Nīderlande, Honkonga, Zviedrija, Norvēģija, Kanāda, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV. Eiropas lielākā ekonomika Vācija šogad ieņem 17. pozīciju, bet Ķīna noslīdējusi sešas vietas un ierindojas 20. pozīcijā. Savukārt Francija atzīta par 32. konkurētspējīgāko valsti pasaulē, bet Krievija noslīdējusi par piecām vietām un šogad ieņem 50. pozīciju. Vislielāko kāpumu piedzīvojusi Grieķija, pakāpjoties par deviņām vietām, un šogad šī valsts atzīta par 49. konkurētspējīgāko pasaulē. No Eiropas Savienības valstīm indeksā vissliktākais sniegums ir Horvātijai, kas ieņem 60. vietu.

Kā norādīts institūta komentārā, šī gada reitingā augsti novērtētajām valstīm redzamas kopīgas iezīmes, kas ietekmējušas to sniegumu. Iezīmes saistītas ar starptautisko tirdzniecību un investīcijām, nodarbinātību, sabiedrību atvērtību, pasākumiem, kas saistīti ar politisko stabilitāti, kā arī sociālo un dzimumu līdztiesību. Ne visi problēmas risina vienādi, un tas ietekmē ekonomiku noturību un izveicību mainīgajos un sarežģītajos apstākļos, norāda institūts.

Bet kas šajā reitingā jāsaprot ar vārdu “konkurētspēja” un cik tas vispār ir nozīmīgs? Kā sarunā ar Latvijas Radio skaidroja Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais analītiķis Oļegs Barānovs, vārdam “konkurētspēja” nav vienas konkrētas definīcijas un tas ir daudzveidīgs jēdziens.

“Plašā nozīmē ar to saprot spēju radīt un vairot valsts bagātību, kā arī iedzīvotāju labklājību. Un rādītāji, kas to parāda, ir IKP uz vienu iedzīvotāju vai tāds radītājs kā produktivitāte.

Šie reitingi, protams, kaut ko parāda, bet problēma ir tāda, ka ir jābūt ļoti labai izlases kvalitātei.

Ja valsts statistikas vairāk vai mazāk ir harmonizētas un rādītāji vairāk vai mazāk ir salīdzināmi, tad aptaujās ļoti svarīga ir izlases kvalitāte. Proti, vai aptaujātie uzņēmumi proporcionāli pārstāv visas galvenās nozares, vai tie ir adekvāti sadalīti pēc lieluma. Šī ir šādu aptauju vājā vieta,” pastāstīja Barānovs.

Pievēršoties Baltijas valstīm, redzams, ka Lietuva šogad konkurētspējas indeksā ierindojusies 31. vietā, valstij zaudējot divas pozīcijas salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par septiņām pozīcijām un atzīta par 28. konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

Latvija pirmo reizi reitingā tika iekļauta 2012. gadā un kopš tā laika nav spējusi apsteigt Lietuvu un Igauniju. Šogad mūsu valsts ierindota 41. pozīcijā, piedzīvojot kritumu par vienu vietu.

Kā norādīja Barānovs, Latvijas atrašānās aiz abām kaimiņvalstīm ir viegli izskaidrojama. Proti, rādītājā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.

“Pēdējie dati rāda, ka pat par 10 procentpunktiem, kas ir diezgan daudz. Bet ļoti daudz no mums kaimiņi nav atrāvušies. Tāpat mēs atpaliekam produktivitātē, pētniecības un attīstības izdevumos, un arī ārvalstu tiešo investīciju uzkrājumi ir zemāki nekā Igaunijā,” stāstīja analītiķis.

Ministrijas pārstāvis atzina, ka Latvija no pārējām reitingā iekļautajām valstīm diezgan atpaliek arī investīciju jomā, zinātnes infrastruktūrā un biznesa finanšu jomā. Galvenais rādītājs, kurā nepieciešams izrāviens, lai pietuvotos vai panāktu kaimiņus, ir IKP uz vienu iedzīvotāju, kurā pēdējos gados plaisa ir pieaugusi.

“Es domāju, tas lielā mērā ir skaidrojams ar finanšu krīzes ietekmi. Mums finanšu krīze bija daudz dziļāka nekā kaimiņiem, un viņi spēja atsperties un augt nedaudz ātrāk. Bet šie 10 procentpunkti nav tik ļoti daudz, lai mēs to nekad nesasniegtu. Šobrīd ir tas brīdis, kad mēs to varētu izdarīt, bet tas nebūs viena vai divu gadu laikā, bet gan desmit vai piecu gadu laikā,” sacīja Barānovs.

Pēc analītiķa domām, pats galvenais gan nav šādos subjektīvos reitingos apsteigt kaimiņus un tad priecāties, ka viss beidzot ir sakārtots.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti