Jaunā institūcija paredzēta infrastruktūras projektu finansēšanai Āzijā. Bet tai nav pievienojušās ASV un tās sabiedrotā Japāna. Tomēr, neskatoties uz sākotnējiem Vašingtonas brīdinājumiem, Pekinas veidotajai bankai pievienojušas arī Lielbritānija, Francija un Austrālija. Analītiķi norāda, ka Savienotās Valstis uztraucas, ka Āzijas Infrastruktūras investīciju banka konkurēs ar Vašingtonā bāzēto Pasaules Banku.
Ķīna par Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas izveidi paziņoja pagājušā gada rudenī. Pekina norādīja, ka šī institūcija būs starptautiska aizdevēja, un tās mērķis - finansēt infrastruktūras attīstību Āzijā, piemēram, dzelzceļa, ceļu, enerģijas un citus projektus.
Jaunveidojamā banka saņēma dalības pieteikumus no vairāk nekā 50 valstīm Āzijā, Eiropā un Tuvajos Austrumos. Paredzēts, ka, bankai oficiāli izveidojoties, tās apstiprinātais kapitāls veidos 100 miljardus ASV dolāru.
Trešdien Ķīna paziņoja, ka par investīciju bankas dibinātajām apstiprinātas 57 valstis. Starp tām gandrīz visas Āzijas valstis, Krievija, arī puse no Eiropas Savienības valstīm, tostarp Lielbritānija, Francija un Vācija.
Šīs valstis pievienojušās Ķīnas izlolotajai Āzijas Infrastruktūras investīciju bankai, neskatoties uz ASV sākotnēji paustajām bažām. Vašingtona iepriekš brīdinājusi valstis būt piesardzīgām, domājot par pievienošanos šai institūcijai, minot tādus argumentus kā caurskatāmības trūkums, šaubas par vides standartu ievērošanu un Pekinas ietekmi bankā. Tomēr, kā minēts, Savienoto Valstu tādi galvenie sabiedrotie kā Lielbritānija, Francija, Austrālija, Dienvidkoreja bankai ir pievienojušās.
Daļa analītiķu uzskata, ka ASV ir satraukušās par iespēju, ka Ķīnas radītā banka aizēnos Vašingtonā bāzēto Pasaules Banku un Starptautisko Valūtas fondu un ka Pekina palielinās savu ietekmi reģionā. Āzijas Infrastruktūras investīciju bankai nav pievienojusies arī ASV sabiedrotā Japāna, kas vada Āzijas Attīstības banku.
Pagaidām nav pilnībā skaidrs, kā valstis sadalīs akcijas jaunveidojamajā bankā. Pekina piedāvājusi, ka Āzijas valstīm pieder trīs ceturtdaļas bankas. Ņemot vērā, ka Ķīna šobrīd ir pasaules otrā lielākā ekonomika, bet pirmā un trešā - ASV un Japāna - nepiedalās, tas varētu nozīmēt, ka Pekinai būs pārliecinoši lielākā ietekme.
Ķīna šīs bažas noliedz, uzstājot, ka, kaut tai būs lielākā tiesa akciju, tā nedominēs bankas darbībā. Pekina norādījusi, ka Āzijas Infrastruktūras investīciju banka „ir banka, nevis politiska organizācija vai politiska alianse”. Ķīna arī paziņojusi, ka tai šajā institūcijā nebūs veto tiesību atšķirībā no Pasaules Bankas, kurā ierobežotas veto tiesības ir ASV.
Tajā pašā laikā Pekinas ietekme galu galā varētu būt lielāka, nekā gaidīts. Ir noraidīts Taivānas pieteikums. Ķīna pirms divām dienām paziņoja, ka Taivāna nekļūs par Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas locekli, taču nākotnē tas būtu iespējams, ja valsts izmantotu citu nosaukumu. Taivāna, kas no Ķīnas atdalījās 1949.gadā, bankai vēlējās pievienoties kā neatkarīga valsts. Taču Ķīna Taivānu uzskata par daļu no savas teritorijas.
