Veselības aprūpe saņem aptuveni divreiz mazāku finansējumu, salīdzinot ar to, ko dod vidēji Eiropas Savienības valstis. Līdz ar to Latvijā rodas problēmas medicīniskās palīdzības saņemšanā, veidojas garas rindas, savukārt mediķi pamet valsti. Keris sacīja, ka 40% Latvijas iedzīvotāju vispār nevar saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts attieksmes dēļ.
Šis finansējums nodrošinātu gan mediķu algas, gan rindu saīsināšanu un līdzētu risināt arī citas problēmas.
Tā kā mediķi ne juridisku, ne morālu apsvērumu dēļ nevar streikot, viņi turpinās sabiedrības informēšanu.
"Mēs turpināsim informēt gan politiķus, gan sabiedrību, kāpēc Latvijā ir tik slikta veselības aprūpe un kas būtu darāms, lai to steidzami uzlabotu," norādīja Keris, uzsverot, ka sabiedrībai vajadzētu veselības aprūpē notiekošo novērtēt nākamajās vēlēšanās.
Pašlaik nākamā gada budžeta projektā veselībai paredzēti nepilni trīs procenti no iekšzemes kopprodukta.
