“Gada laikā nekas nav mainījies. Ukraiņi karo, nestrādā. Krievijā arī sarežģīti – līdz ar embargo pērk maz. Kopumā mums iet slikti. Vai var nonākt līdz JMR slēgšanai? Jā, var,” atzina Bila.
“Godīgi sakot, apnika tas viss, normāla darba nav, tikai problēmas. Te karš Donbasā, te Krievijā rublis krīt, te ievieš jaunu sertifikāciju un dažas iekārtas vairs nevar ievest,” stāstīja Bila.
Veiksmīgākajos gados JMR apgrozījums sasniedzis 14 miljonus eiro gadā, pērn pēc Bilas teiktā, tas nokrita par trešdaļu – no 1,18 līdz 0,8 miljoniem eiro. Šogad kritums, visticamāk, turpināsies. Pašlaik rūpnīca strādā trīs dienas nedēļā un nelielas partijas piegādā Ēģiptei, Irānai un Kazahstānai. Tiesa, pagaidām masu atlaišanu rūpnīcā nebija, tajā aizvien strādā 90 darbinieki, pārsvarā pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēki.
Pārorientēties uz citiem tirgiem JMR nevarot savas specifikācijas dēļ – vēl kopš padomju laikiem rūpnīcā ražo specifiskas iekārtas metalurģijas kombinātiem un ogļraktuvēm. Jelgavas produkcija aizvien atbilst tām tehnoloģijām, kuras Krievijā un Ukrainā izstrādā savām nozarēm. Tiesa, sūtīt Jelgavas produkciju uz Krievijas Urālu metalurģijas kombinātiem nav izdevīgi transporta izmaksu dēļ.
Savukārt Rietumu tirgu iekarošanai būtu nepieciešama tehnoloģiju nomaiņa, kas prasītu miljonu eiro ieguldījumus, un šādu līdzekļu rūpnīcas īpašniekiem nav, turklāt nav arī pārliecības, kas pēc modernizācijas izdotos iekļūt Rietumu metalurģijas nozares piegāžu ķēdēs, ņemot vērā, ka pati nozare pārdzīvo grūtības.
“Visas cerības uz to, ka Ukrainā iestāsies miers. Ja karš beigsies, pieprasījums pēc mūsu produkcijas Donbasā būs liels – tur nāksies visu rūpniecību atjaunot,” cer JMR vadītājs.
Jau ziņots, ka prokrieviski noskaņotie separātisti kontroli par Donbasa rajoniem sāka pārņemt pērn aprīlī drīz pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Ukraina uzsāka pretterorismu operāciju un kaujās gājuši bojā vairāki tūkstoši cilvēku. Starptautiskā sabiedrība vairākkārt mēģināja panākt mierīgo krīzes noregulējumu. Pēdējā tā dēvētā "Minskas-2" vienošanās panākta 12.februārī un abas puses sāka atvilkt smago bruņojumu no frontes līnijas, tomēr ik pa laikam izskan ziņas par apšaudēm un sadursmēm.
