Pavasarī Covid-19 pirmā uzliesmojuma laikā atklājās tas, cik daudz strādājošo ir sociāli pasargāti un cik daudz ne, norādīja premjers. “Un tas nav, manuprāt, pareizi. Mēs 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas meklējam, kā stiprināt sevi kā labklājības valsti. Un šī ir daļa no tā,” sacīja Kariņš.
Viņš norādīja, ka minimālās sociālās iemaksas ieviešana neskars pašnodarbinātos, kas pelna zem šī minimuma. Tas drīzāk skaršot cilvēkus, kuri, iespējams, strādā un par kuriem līdz šim nemaksā šo nodokli.
“Šim procesam neizbēgdami ir jānotiek. (..) Šobrīd mēs pilnīgi neko nesteidzinām. Mēs ejam, cik vien lēniem soļiem mēs varam,” sacīja premjers.
Viņš pauda, ka no nākamā gada samazināsies nodokļu slogs apmēram 600 tūkstošiem strādājošo, tādējādi Latvijai arī kļūstot konkurētspējīgākai Baltijas valstu vidū, lai piesaistītu darbarokas.
Šonedēļ gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera prognozēja, ka izmaiņas alternatīvo nodokļu režīmos, kā arī sociālajā iemaksās palielinās ēnu ekonomikas īpatsvaru.
KONTEKSTS:
Iecerēts, ka nākamgad pašnodarbinātajiem būs jāmaksā sociālās iemaksas, kā arī tiks samazināts alternatīvo nodokļu režīmu skaits. Pēc iebildumiem tika lemts, ka sociālā nodokļa maksāšanu uzraudzīs nevis sociālie dienesti, bet Valsts ieņēmumu dienests.
Gala lēmums par izmaiņām vēl jāpieņem Saeimai, kura šonedēļ sāka skatīt 2021. gada budžetu galīgajā lasījumā.
