Labrīt

Iznākusi grāmata "Pie mikrofona Gunārs Jākobsons"

Labrīt

Krišjānis Kariņš: Labsajūtai un mieram pamata nav, jāpieņem jauni ierobežojumi

Iecerētās nodokļu režīma izmaiņas. Vērtē Jānis Endziņš un Andrejs Klementjevs

Tirdzniecības un rūpniecības kamera: Nodokļu režīmu izmaiņas palielinās ēnu ekonomiku

Izmaiņas alternatīvo nodokļu režīmos, kā arī sociālajā iemaksās palielinās ēnu ekonomikas īpatsvaru, intervijā Latvijas Radio pirmdien sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, nākamā gada budžets veidots tā, it kā Covid-19 nebūtu. Izmaiņas alternatīvajos nodokļu režīmos, gandrīz visus no tiem izbeidzot, visvairāk skars mazo un vidējo biznesu. Un tie ir uzņēmumi, kuriem palīdzība Covid-19 laikā būtu ļoti vajadzīga. Vienlaikus mazo biznesu graus valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Endziņš norādīja, ka 90% no iepriekš minētās grupas uzņēmumiem pelna mazāk nekā 1000 eiro. Tas norāda, ka uzņēmējiem nav plašu iespēju vēl optimizēt savu biznesu.

Kas notiks ar uzņēmumiem? Daļa no tiem likvidēsies, citi – pāries uz ēnu zonu, sacīja Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs.

Endziņš norādīja, ka ir komiski – valdība mēģināja mazināt ēnu ekonomiku, bet, pēc viņa domām, notiks tieši pretējais. Pašlaik izvirzītie rīki parāda, ka ēnu ekonomika darbinieku uzrādīšanā un aplokšņu algu maksāšanā tikai palielināsies.

"Tas, kas iet budžeta pakā iekšā, ir brāķis, kas pēc tam uzreiz būs jāmaina," sacīja Endziņš.

Viņš piebilda, ka nevēlētos budžeta noraidīšanu, jo tas reizē nozīmētu arī valdības krišanu, bet "nestabilitāte šobrīd valstī arī nav vajadzīga".

Endziņš uzsvēra, ka vīrusa ietekme būs jūtama arī nākamgad, bet budžetā nav redzami valsts atbalsta mehānismi uzņēmējiem. Neskatoties uz minētajiem iebildumiem, Endziņš uzskata, ka budžetu, visticamāk, pieņems, jo citādi kristu valdība.

Savukārt LTRK padomes prezidents Aigars Rostovskis paziņojumā medijiem uzsvēra, ka valdība nestrādā apmierinoši. Viņš norādīja, ka finanšu ministrs nav klausījies uzņēmējos. "Valdības nostāju varēja tulkot šādi: "Jums vajag plānu, te tas ir. Tikmēr aiz slēgtām durvīm lemsim, izejot no politiskās loģikas, nevis atbilstoši plānam." No valdības locekļiem, īpaši finanšu ministra varēja saprast, ka stratēģija vispār nav vajadzīga – no rīta jāpamostas un jālemj, tā būs vislabākā recepte," situāciju raksturoja Rostovskis.

Viņš uzsvēra arī, ka šajā laikā vajadzētu tikt galā ar Covid-19 krīzi un pēc tam ķerties pie nodokļu reformas. LTRK kopumā ir par sociālā nodokļa ieviešanu pašnodarbinātajiem, bet tas jādara pakāpeniski. 

LTRK rekomendē nodokļu reformu atlikt, šis ir pats nepiemērotākais brīdis. Tikmēr varam izmantot šo krīzes laiku, lai reformu rūpīgi sagatavotu saprātīgai ieviešanai nākotnē, paredzot sagatavošanās laiku gan uzņēmējiem, gan publiskajai pārvaldei.

"Kopumā vērtējot, valdības lēmumi ir ļoti vāji sagatavoti, tie nav pētniecībā balstīti un ir ļoti nepārliecinoši skaidroti sabiedrībai, lielu daļu cilvēku nemaz nesasniedzot," uzsvēra Rostovskis.

Arī lielākās Saeimas frakcijas "Saskaņa" pārstāvis Andrejs Klementjevs uzsvēra – budžeta veidošanā bija labi nodomi, bet izpildījums nav labs. Pēc viņa domām, pašlaik vajadzētu atbalstīt cilvēkus, nevis domāt par to, kā nopelnīt budžetam.

Klementjevs arī vērsa uzmanību uz to, ka Satversmes tiesas spriedumi par pabalstu palielināšanu vairākām neaizsargātajām grupām netiek īstenoti pilnībā. Proti, nav izdevies ieviest, ka katru gadu summas, ko maksā cilvēkiem, tiek pārskatītas. "Ir cipari, ir kustība uz augšu. Bet tas nepamato, kāpēc paaugstinājums ir tik mazs," sacīja deputāts.

KONTEKSTS:

Saeima pirmdien galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada budžeta likumprojektu pakotni. Politiķi pieļauj, ka budžeta likumprojektu skatīšana varētu ilgt vairākas dienas, iespējams, visu darba nedēļu.

Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Nākamgad pašnodarbinātajiem būs jāmaksā sociālās iemaksas, kā arī tiks samazināts alternatīvo nodokļu režīmu skaits. Pēc iebildumiem tika lemts, ka sociālā nodokļa maksāšanu uzraudzīs nevis sociālie dienesti, bet Valsts ieņēmumu dienests.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti

    Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

    Pieņemt un turpināt