Kāpēc Igaunijas investori joko par Latvijas investoriem, un kurš varētu pirkt «airBaltic» akcijas

Igaunijas investori ir aktīvākie Baltijā, un viņu ir vairāk nekā investoru Latvijā, – šis zināmais fakts atkal apstiprinājies “IPO rudens un ziemas sezonā”, kad biržā izgāja septiņas kompānijas, kuru vidū ir divi Latvijas uzņēmumi (“DelfinGroup” un “Virši-A”). Spriežot pēc rezultātiem, var pieņemt – ja, kā tiek plānots, pēc vairākiem gadiem biržā sāks tirgot “airBaltic” akcijas (nemaz nerunājot par interesantākiem un ienesīgākiem uzņēmumiem), ir liela iespējamība, ka galvenie akciju pircēji atkal būs no Igaunijas.

Kad novembrī fondu tirgū izgāja degvielas tirgotājs “Virši-A”, noskaidrojās interesants fakts. Uzņēmuma akcijas nopirka desmit tūkstoši investoru (un tas ir postprivatizācijas perioda rekords Latvijā). Izrādījās, ka apmēram puse no viņiem (5,1 tūkstoši) ir no Igaunijas, lai gan šis degvielas uzpildes staciju tīkls strādā tikai vietējā tirgū, Igaunijā tam neviena benzīntanka nav bijis, nav un arī netiek plānots. Nebija arī maz investoru no Latvijas, kas piedalījās IPO (initial public offering – sākotnējais publiskais piedāvājums), bet tomēr to bija mazāk – 4,7 tūkstoši.  

Igaunijas investoru forumā pēc rezultātu paziņošanas jokoja: “Iedomājieties situāciju, ka “Elmo Rent” vai “Saunum” (mazi uzņēmumi, kas nesen izgājuši Tallinas biržā – S.P.) galvenie akcionāri būtu latvieši.” Tas patiešām ir smieklīgs joks – lai gan saprotams tikai tiem, kuri sen tirgojas ar akcijām Baltijā: “Latvijas investoru iebrukumu Tallinas biržā” iedomāties bez smiekliem nav iespējams.

Bet situācija, kad Latvijas uzņēmumu IPO laikā par galvenajiem pircējiem kļūst investori no Igaunijas, ir jau ierasta.

No “Madara” līdz “Virši-A”

Jau daudzus gadus tiek runāts, ka Latvija pēc pakāpes, kādā iedzīvotāji ir iesaistīti investēšanā fondu tirgū, ir visneattīstītākā Baltijas valsts, bet ziemeļu kaimiņi ir acīmredzami līderi. Lūk, kā tas izskatās praksē.

Akciju sākotnējie publiskie piedāvājumi Latvijā nebija notikuši vairāk nekā desmit gadu, līdz 2017. gadā par pionieri kļuva “Madara Cosmetics” – tobrīd vēl neliels vietējais kosmētikas ražotājs, kura produkcija Igaunijā ja arī tika pārdota, tad minimāli (galvenie “Madara” noieta tirgi līdz šai dienai paliek Latvija un Somija).  

“Madara” gatavojās izlaist akcijas par summu 3 līdz 3,3 miljoni eiro, taču investoru pieprasījums izrādījās 2,5 reizes lielāks. Pircēju no Latvijas saradās apmēram 400, nedaudz vairāk nekā puse no kopējā skaita. Tiesa, ja skaita nevis investorus, bet naudu, tad ieguldīt pircēji no Latvijas bija gatavi tikai 650 tūkstošus eiro (8,5% no kopējā pieprasījuma). Salīdzinājumam – investoru no Igaunijas bija nedaudz mazāk nekā no Latvijas. Taču naudas izteiksmē kaimiņi nodrošināja 40,5% visa pieprasījuma (kas pārsniedza piedāvājumu). Tātad tikai ar viņu interesi vien būtu pieticis, lai izpirktu visu trīsmiljonu emisiju.

Nākamais 2021. gada oktobrī biržā izgāja “DelfinGroup” – patēriņa kreditētājs un valstī lielākā lombardu tīkla īpašnieks. Strādā tikai Latvijā, izvērst darbību citos tirgos pagaidām neplāno. Fondu tirgū bija plānots piesaistīt līdz 12,7 miljoniem eiro, taču pieprasījums no investoru puses izrādījās mazāks – 8,1 miljons eiro. No akciju pircējiem 1,1 tūkstotis bija no Latvijas (par 2,9 miljoniem eiro). No Igaunijas bija četrkārt vairāk (4,5 tūkstoši), viņi ieguldīja 4,8 miljonus eiro.

(Te jāprecizē divi apstākļi. Pirmais – Igaunijā tajā pašā laikā norisinājās daudz populārāks pasākums – enerģētikas uzņēmuma “Enefit Green” IPO, un tas droši vien samazināja interesi par to, kas notika pie mums. Un otrais – kad mēs runājam par akcijas nopirkušajiem simtiem vai tūkstošiem investoru, vairākums no viņiem ir privātpersonas. Un te var izdarīt secinājumus par to, kurā valstī aktīvo investoru ir vairāk. Bet ne par to, kuras valsts iedzīvotāji ieguldījuši vairāk naudas – šo ainu kropļo institucionālie investori, kas piedalās IPO, to vidū pensiju fondi.)

Pēdējais novembra beigās vietējā biržā izgāja “Virši-A”. Tas ir pirmais un pagaidām vienīgais gadījums, kad Latvijas investori apsteidza Igaunijas investorus ja ne skaita, tad investīciju apmēra ziņā (pēc nopirkto akciju daudzuma), pavēstīja uzņēmumā.

Un, spriežot pēc vairākām pazīmēm, kopš privatizācijas laika tas ir pirmais gadījums, kad par akcionāriem masveidīgi kļuva ne tik daudz biržas spēlētāji, cik vienkāršie iedzīvotāji.

”Virši-A” vadība bez aplinkiem teica, ka uzņēmums cenšas paplašināt ne tikai akcionāru, bet arī lojālo klientu loku, tāpēc uzsvars bijis uz lojalitātes programmu. “Investors, kurš iegādājies ne mazāk kā 100 akciju (par 449 eiro – S.P.), saņems atlaidi degvielas iegādei septiņus centus par litru un 30% atlaidi kafijas un ēdienu iegādei, kā arī 30% atlaidi auto precēm, izlejamam vējstiklu šķidrumam un auto magāšanai,” pavēstīja uzņēmumā. Galu galā pat vietējā biržas treideru forumā “Virši-A” piedāvājums vairāk tika vērtēts tieši atlaižu, nevis, piemēram, dividenžu politikas kontekstā, un tur arī tika stāstīts par paziņām, “kuri par akcijām nekad nav interesējušies, bet tagad jautā par “Viršiem””.

Starp citu, tas Latvijā ir otrais gadījums (pasaules praksē tādi ir reti), kad iedzīvotājus motivē kļūt par akcionāriem ar netradicionālu bonusu, atlaižu vai dāvanu palīdzību. Tādu paņēmienu jau 2017. gadā izmantoja “Madara” – visi, kuri toreiz nopirka ne mazāk kā 25 akcijas (tobrīd par 6,25 eiro gabalā), divreiz gadā, pavasarī un rudenī, bez maksas saņem “insaidera komplektu” – paciņu ar uzņēmuma jaunajiem produktiem apmēram 30 eiro vērtībā. Vēlāk jaunajiem akcionāriem, kuri akcijas pērk biržā, latiņa tika paaugstināta – vajadzīgas jau 50 akcijas, un pēc pašreizējā biržas kursa tas ir apmēram 1,3 tūkstoši eiro.

Baltija: mūsu tur tikpat kā nav

Bet, lūk, daži piemēri tam, kādi uzņēmumi izgāja biržā citās Baltijas valstīs un cik Latvijas investoru pirka to akcijas.

2019. gadā Igaunijas biržā izgāja maza vietējā banka “Coop Pank”. Ekspertiem par pārsteigumu, tās akcijas nopirka veseli 11 tūkstoši investoru no Igaunijas, bet tikai 74 investori no pārējās Baltijas (pēc tam akcijas cena pieauga četrkārt).

2020. gadā Lietuvas biržā izgāja enerģētikas uzņēmums “Ignitis”, kura akciju kontrolpakete pieder valstij. No Latvijas saradās 300 investoru. No Igaunijas – 1836. No Lietuvas – 4691 (akcijas cena šogad joprojām ir mazāka nekā IPO laikā).

2021. gada oktobrī Igaunijā norisinājās visilgāk gaidītā privatizācija pēdējos divdesmit gados – tika piedāvātas enerģētikas uzņēmuma “Enefit Green” akcijas, tostarp arī visām privātpersonām Baltijas valstīs. Igaunijas investīcijām veltītā interneta forumā treideri stāsta par novērojumiem parakstīšanās laikā: banku filiālēs – rindas, jo daudzi grib atvērt vērtspapīru kontu (tas nepieciešams, lai iegādātos akcijas), sazvanīt nav iespējams, visu laiku aizņemts.

Daudzi saka saviem laulātajiem draugiem, vecākiem un citiem radiniekiem, lai arī viņi pērk akcijas.

Īpaši aktīvie nāk uz banku ar savu nepilngadīgo bērnu dzimšanas apliecībām, lai atvērtu viņiem kontus – un arī nopirktu “Enefit Green” akcijas (Igaunijas investori joko – valstij vajadzēja brīdināt par IPO vismaz deviņus mēnešus iepriekš, lai ģimenes paspētu sagatavoties).

Ģimeņu ažiotāža skaidrojama vienkārši. IPO noteikumi tika izstrādāti tā, lai iegūt kaut nelielu “Enefit Green” daļu varētu maksimāli daudz cilvēku, tāpēc jau iepriekš tika ieviests ierobežojums – pēc iespējas tiks apmierināti visu privāto investoru pieprasījumi no Baltijas līdz 1000 akcijām vienam investoram. Ja paliks vairāk – sadalīs visiem proporcionāli (uz institucionālajiem pircējiem šis ierobežojums neattiecās). Parakstīšanās rezultātā noskaidrojās – pārdotas akcijas par 175 miljoniem eiro, vairāk nekā pusi šīs summas (55%) ieguldījušas tieši privātpersonas. Tā kā pieprasījums vairākas reizes pārsniedza piedāvājumu, līdz 1000 akcijām (par 2,9 eiro gabalā) vienam pircējam izdevās nodrošināt visiem, kuri vēlējās, bet tie, kuri gribēja nopirkt vairāk (tādu bija apmēram 20%), ieguva to pašu tūkstoti akciju un 5,5% no parakstītajām akcijām, kas pārsniedza pieprasīto skaitu.

Bet tagad par dalībnieku skaitu. Tikai privātpersonas, neskaitot fondus, bija 60 335 cilvēki – tas bija visu laiku masveidīgākais IPO Baltijā. Lielum lielais vairākums – no Igaunijas. No Latvijas – apmēram 1,4 tūkstoši cilvēku, Rus.lsm.lv pavēstīja uzņēmumā. No Lietuvas arī nebija daudz – apmēram 1,9 tūkstoši. Treideri atkal jokoja – beidzot Igaunijā uzcels normāla lieluma futbola stadionu, lai “Enefit Green” varētu rīkot savas akcionāru sapulces.

Spriežot pēc nesen publicētajiem datiem, masu interese par “Enefit Green”, kura akcijas iegādājās apmēram 5% valsts iedzīvotāju, kļuva par galveno “investīciju kopienas” pieauguma faktoru Igaunijā. Pirms gada Tallinas biržā bija reģistrēti 43 tūkstoši investoru, bet 2022. gada sākumā to bija jau divreiz vairāk – 89 tūkstoši.

Kurš pirktu mūsu “nacionālos dārgumus”

Latvijā valdība jau daudzus gadus apspriež valstij piederošo uzņēmumu iziešanu biržā – šo ideju atbalstījuši arī daudzi ministri,  Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadība un finansisti. Analoģiski padomi izskanēja arī no Latvijas starptautiskajiem donoriem pēc 2008. gada krīzes.

2017. gadā 67% SKDS aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbalstīja ideju par lielāko valsts uzņēmumu kotēšanu biržā (valstij saglabājot kontrolpaketi), lai katram iedzīvotājam būtu iespēja kļūt par šo kompāniju akcionāru.

Spriežot pēc nesenās kaimiņu pieredzes, tāds gājiens varētu iesaistīt biržā pat ne tūkstošus, bet desmitiem tūkstošu vienkāršo Latvijas iedzīvotāju. No otras puses – un arī spriežot pēc pieredzes – vēl ir jautājums, kuras valsts iedzīvotāji hipotētiska “Latvenergo” vai Latvijas valsts meži” IPO gadījumā nopirktu lielāko daļu akciju.

Kurš plāno iziet biržā

Pagaidām viskonkrētākie plāni – iziet biržā šā gada otrā ceturkšņa beigās – ir pensiju uzkrājumu pārvaldniekam “Indexo”, kurš gatavojas iegūt bankas licenci un paplašināt pakalpojumu klāstu. Agrāk tika ziņots, ka 2023.–2024. gadā biržā varētu sākt tirgot “airBaltic” akcijas.

Vēl seši mazie un vidējie uzņēmumi ir nodomājuši līdz 2023. gada beigām sākt kotēt savas akcijas vietējā fondu biržā. Tie ir  “Rīgas Krēslu fabrika”, “Velo Sock”, “APF Holdings”, “Kinetics Nail Systems”, “SMW Group” un “A-birojs”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt