Kā Rīgas miljardu sadalīs 15 saraksti: uz tēriņiem naski, vājāk ar idejām naudas piesaistei

Rīga veido teju pusi no valsts ekonomikas, un šajā pandēmijas laikā Latvijas Radio īpaši vērtē, kā Rīgas atslēgu kārotāji ir ieplānojuši noturēt un audzēt budžeta ieņēmumus, kā arī turpmāk sadalīt aptuveni vienu miljardu eiro lielo Rīgas budžetu.

Kā Rīgas miljardu sadalīs 15 sarakstiEdgars Kupčs

Par nākamā gada budžeta prioritātēm uzrunājot ārkārtas vēlēšanās pieteiktos 15 sarakstus, Latvijas Radio partijām vispirms pateica priekšā dažus būtiskus faktus: Rīgas budžeta izdevumi šogad sasnieguši vēsturisku virs miljarda eiro tēriņu slieksni, Rīgā dzīvo vairāk nekā sešsimt tūkstoši iedzīvotāju, galvaspilsētā ir visaugstākais dzīves līmenis Latvijā un lielākās algas, Rīgā koncentrējas uzņēmēji un dažādas valsts iestādes. Taču līdz ar Covid-19 krīzi Rīga ir arī visvairāk cietusi no darbavietu samazināšanās, radušās arī lielākās problēmas uzņēmējiem, turklāt pandēmijas ietekmē samazinās arī iepriekš optimistiski plānotie budžeta ieņēmumi.

Neraugoties uz to, Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde vērtē, ka no fiskālā aspekta Rīgas maks jaunajai varai tiks nodots visai labā stāvoklī.

"Pēdējos gados naudas līdzekļu atlikums pieaug. Tas nozīmē, ka uzkrājumi pieaug un Rīgai ir drošības rezerve nepieciešamības gadījumam. Otrs - kā var redzēt, skatoties uz priekšu, ilgtermiņa aizņēmumu īpatsvars pret plānotajiem budžeta ieņēmumiem samazināsies. Tas, ko var redzēt - no nepilniem 12% aizņēmumu apjomu pret ieņēmumiem plānots samazināt līdz 8%. Ilgtspējīgas saimniekošanas un domāšanas rezultātā Rīga palielina sev iespēju papildus ieguldīt kapitālajos izdevumos, piemēram, lai radītu pilsētu pievilcīgāku investoriem un cilvēkiem, kuri spēj dot pievienoto vērtību ekonomikai," skaidro Brusbārde.

Politiķu budžeta prioritātes savukārt parāda, vai tēriņi vairāk veltīti sociālajiem labumiem vai, vienkārši sakot, naudas noēšanai, vai arī galvaspilsētas konkurētspējas kāpināšanai. "Ja mēs domājam par investoru piesaisti, tad Rīgai noteikti vēl ir, kur augt, salīdzinot ar to, kāda tā varētu un gribētu būt," uzskata ekonomiste.

Bet kādu tad Rīgu grib redzēt un sola nākamajos gados padarīt Rātsnama atslēgu kārotāji? Visiem 15 sarakstiem Latvijas Radio jautāja, kā sekmēs Rīgas kā galvaspilsētas attīstību, kā radīs dzīvošanai un strādāšanai draudzīgu pilsētvidi, kā palīdzēs pārvarēt Covid-19 radītās krīzes sekas un vienlaicīgi kā radīs jaunas iespējas Rīgai kļūt par vienu no konkurētspējīgākajām Baltijas jūras reģiona pilsētām?

Lai vēlētājus pamatīgāk iepazīstinātu ar kandidātu saimniecisko redzējumu, Latvijas Radio partijām lūdza paveikt mājasdarbu: atbildēt uz jautājumiem, kā plāno noturēt Rīgas ieņēmumus vismaz pašreizējā līmenī un kāds ir partijas piedāvātais budžeta sadalījums nākamajam gadam. Uzskatāmākai atbilžu sagatavošanai izveidojām tabulu, kur pa nozarēm atainots Rīgas šā gada viena miljarda tēriņu sadalījums. Partijām bija jāaizpilda blakus ailīte ar savu naudas sadalījuma piedāvājumu.

Vairākām partijām izaicinājums pēc iedota parauga sadalīt Rīgas budžetu 12 izdevumu pozīcijās izrādījās neīstenojams.

Partija «Alternatīve» un Rīcības partija pie mājasdarba pat nemēģināja pieķerties. Zaļo un Zemnieku savienība budžeta sadalē no skaitļiem izvairījās pilnībā, tā vietā atsūtot partijas solījumus. Nacionālās apvienības un Reģionu apvienības kopīgais saraksts tabulu neaizpildīja, bet piebilda, ka budžeta apmērs un struktūra nākamajā gadā būs līdzīgi šā gada izdevumu pozīcijām.

Arī "KPV LV" ar tabulas aizpildīšanu sevi neapgrūtināja, bet atklāti pauda, ka uz budžeta pieaugumu un pat noturēšanu pašreizējā apmērā necer, tāpēc pārskatīs līdzšinējos tēriņus. Arī «Saskaņa», kas Rīgas budžetu veidojusi desmit gadus, anketu aizpildīt negribēja, bet e-pastā uzsvēra, ka ar visiem izaicinājumiem tiks galā, tāpat kā savulaik Rīgā pārvarēja ekonomisko krīzi. «Jaunā Saskaņa» tabulu aizpildīja, bet nākamā gada ailē iekopēja šā gada izdevumus, vien 64 miljonus pašvaldību izlīdzināšanas fondā nemaksās, jo pēc teritoriālās reformas visām domēm jābūt pašpietiekamām. Latvijas Krievu savienība par tabulas neaizpildīšanu atvainojās ar frāzi, ka tā nevar riskēt ar pareģojumiem. Partija «Vienoti Latvijai» tabulas šā gada ailēs vairākām nozarēm minēja, ka vajadzīgs palielinājums, taču savus skaitļus nenosauca. Budžeta sadali pēc saviem ieskatiem neuzņēmās arī Centra partija.

Tātad desmit no 15 sarakstiem, tajā skaitā divi ar ilgu pieredzi Rīgas domē, pašlaik pat provizoriski negribēja sadalīt Rīgas budžeta miljardu eiro lielos izdevumus.

Partiju programmās un mēra amata kandidātu runās ir daudz skaistu solījumu, bet pietrūkst izpratnes, vai un kā tos varēs īstenot. Tā secina organizācijas «Pilsēta cilvēkiem» līderis Māris Jonovs, kas rūpīgi pieskatījis Rīgas domes darbu iepriekš un tagad daudz laika velta sarunām ar potenciālajiem mēriem.

"Ļoti daudz skaistu vārdu. Uzdodot jautājumus, var redzēt, ka tās izpratnes daudziem mēra [amata] kandidātiem trūkst. Kur būtu jāinvestē, lai Rīga tiešām nonāktu tajā skaistajā nāktonē, ko viņi paši sola," saka Jonovs.

Viens no labākas nākotnes solītājiem ir saraksts Nacionālā savienība «Taisnīgums», kas arī rūpīgi aizpildījusi nākamā gada budžeta ailes. Šī varētu būt viena no ambiciozākajām partijām, jo, neraugoties uz pandēmiju, nākamajā gadā sola gandrīz 300 miljonu budžeta pieaugumu. «Taisnīgums» 180 miljonus plāno iekasēt jaunā – ārzemnieku – nodoklī, bet vēl simt miljonu peļņu radīšot šīs partijas solītā Rīdzinieku banka. Taču lielāko daļu no šķietami utopiskajiem ieņēmumiem partija sadalīs pabalstos un tēriņos rīdzinieku izklaidēm.

Budžeta sadalei rūpīgi piegājusi arī Jaunā konservatīvā partija. Konservatīvie sola ne tikai noturēt budžetu pašreizējā miljarda apmērā par spīti pandēmijai, bet panākt papildu 10 miljonu eiro iemaksu budžetā no ostas aktivitātēm un 5 miljonus no azartspēļu nodevām. Vairumu no papildus iegūtā un ietaupītā konservatīvie iztērēs pabalstiem, bērnudārzu rindu mazināšanai un skolotāju algu celšanai. Turklāt konservatīvie gandrīz simt miljonus eiro plāno deficītam jeb dzīvei uz parāda.

Arī «Jaunā Vienotība» domā, ka galvaspilsētas ieņēmumi nākamgad augs, turklāt par 50 miljoniem eiro. «Jaunā Vienotība» arī piedāvā 80 miljonu eiro budžeta deficītu. Sakārtojot «Rīgas satiksmes» un citu domes uzņēmumu saimniecības, ietaupīšot vismaz 75 miljonus eiro, ko savukārt varēs veltīt izglītības nozarei, nebijušam Rīgas infrastruktūras glābšanas fondam, kā arī septiņu miljonu rezervēm, lai operatīvi risinātu Covid-19 iespējami izraisītas problēmas.

Pragmatiskāk Rīgas miljardu sadalījis «Attīstībai/Par!» un «Progresīvo» kopīgais saraksts. Šī apvienība redz, ka nākamā gada budžets būs pat par pieciem miljoniem eiro mazāks nekā šā gada, jo pandēmijas dēļ saruks iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Taču budžeta izdevumus «Attīstībai/Par!» un «Progresīvie» sola līdzīgus kā šogad, turklāt lielāko daļu nozaru gaida pieaugums algām, ceļu un mājokļu atjaunošanai. To visu varēšot, jo saruks tēriņi «Rīgas satiksmei» un ierēdniecībai.

Visbeidzot «Gods kalpot Rīgai», kas veidoja šā gada budžetu, atzīst, ka nākamās prognozes apgrūtina dzīvošana Covid-19 ēnā, jo Rīgas maku galvenokārt veido iedzīvotāju algas nodoklis. Taču izdevumus partija plāno pieticīgi kāpināt par pieciem miljoniem eiro. Papildus tiks skolotāju algām un pabalstiem, kas jāaudzē pēc Satversmes tiesas šāgada spriedumiem. 20 miljonus eiro atņems «Rīgas satiksmei», bet 29 miljonus iedos ielām un tiltiem. «Gods kalpot Rīgai» tabulā uzrāda arī 14 miljonu eiro saistības Mežaparka estrādes darbu turpinājumam.

Par 15 sarakstu piedāvājumu kopumā var secināt, ka partijas labi pārzina jomas, kas interesē vairumu rīdzinieku jeb, vienkāršāk runājot, nozares, kurās ar solījumiem var dabūt sev balsis.

Augoši pabalsti un atlaides, algas skolotājiem, rindu mazināšana bērnudārzos, ielu un daudzdzīvokļu māju sakārtošana, pašvaldības uzņēmumu revīzija un naudas ietaupījums. Taču uzņēmējdarbības attīstībai, lai Rīgas ekonomika augtu nākotnē, detalizēta piegājiena partiju programmās nav. Bet uzņēmēji cer vismaz uz dialoga sākumu, saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa.

"Kritisks jautājums, kas ir mums, bet kas partiju programmās neparādās tik bieži, ir par pašvaldības iesaisti uzņēmējdarbībā. Mūsu lielais jautājums un vieta diskusijai vienmēr ir bijis par to, vai pašvaldībai tiešām jānodarbojas ar biznesu. Vai jādara viss iespējamais, lai pašvaldībā uzņemējdarbības vide būtu tāda, kurā uzņēmumi var veidoties, augt, attīstīties un nodarboties ar biznesu. Pirmais darbs ko vajadzētu - vajadzētu apsēsties kopā ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām pie viena galda. Dialogs līdz šim ir bijusi problēma," atzīst Zariņa.

Un dialogs ar uzņēmējiem Rīgai būs nepieciešams, jo bez jaunām investīcijām pašreizējos ieņēmumus galvaspilsētai noturēt būs grūti. Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka jaunākās Finanšu ministrijas prognozes šā gada ieņēmumu atgriešanos pašvaldībām sola tikai pēc diviem vai trim gadiem.

"Tas nozīmē, ja vēlme darīt kaut ko jaunu, darīt kaut ko papildus, piemēram, būvniecībā, tam būs jāatrod līdzekļi esošajā saimniecībā. Galvenais izaicinājums, visticamāk, ir esošās saimniecības sakārtošana. Arī "Rīgas satiksmē" no Covid-19 ekonomiskā šoka ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no biļešu tirdzniecības. Tas vēl palielina spiedienu uz uzņēmumu, kurš iepriekšējos gados ir bijis liels Rīgas domes dotāciju saņēmējs. Papildus mums galdā ir arī Finanšu ministrijas piedāvājums par nodokļu izmaiņām, kas kopumā samazina pašvaldību ieņēmumus par vairāk nekā 100 miljoniem eiro, ja viņš tiktu pieņemts. Sakārtot finanšu saimniecību būs ļoti liels izaicinājums," uzskata Āboliņš.

Lai gan Rīga ar dzīvi uz parāda citām pašvaldībām varētu rādīt priekšzīmi, jo aizdevumu atmaksai velta tikai virs desmit no atļautajiem 20% no gada budžeta,

ekonomists Āboliņš apšauba iespēju īstenot dažu partiju plānus par būtisku budžeta deficīta palielināšanu, jo valsts nepieļaušot kopējo saistību audzēšanu.

Ja ar saimniecības sakārtošanu neveiksies tik labi, Rīgai pat var nākties pārskatīt kādas atlaides vai pabalstus. Cerības varot likt uz Eiropas Savienības atbalstu valstu ekonomiku glābšanai.

Latvijas Bankas ekonomiste Brusbārde gan nav tik skeptiska, vērtējot arī kandidātu dāsnos sociālā atbalsta piedāvājumus.

"No ekonomiskā viedokļa Rīgai ir iespējas un varianti, kā piedāvāt ekonomisko izaugsmi pilsētai tā, lai tā būtu interesanta gan uzņēmējiem, gan cilvēkiem. Es domāju, ka mums vēl ir daudz kur augt modernas pilsētas virzienā," pauž Brusbārde.

Pašlaik gan grūti prognozēt, cik ļoti nākamā gada budžetu veidos administrācija un tas būs atkal uzskatāms par visai tehnisku un cik tajā iesaistīsies politiķi, kam pēc vēlēšanām vēl jāizveido koalīcija. Ekonomisti gan atgādina, ka vispirms budžetu sagatavo valsts un Rīgai līdz gada beigām un nākamā sākumam vēl ir laiks.

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti