Farmācijas koncerns "Grindeks" – viens no Latvijas ekonomikas pozitīvajiem piemēriem. Tam ir pārstāvniecības 13 valstīs, un uz 60 valstīm "Grindeks" eksportē. Tur top ap pusotrs miljards tablešu gadā.
"Katra (..) tablete vēl iziet cauri atputekļotājam un arī metāla detektoram. Lai mēs būtu pilnīgi pārliecināti, ka visas tabletes, kuras saņem klienti, ir ļoti kvalitatīvas," stāsta uzņēmuma Gatavo zāļu formu ražošanas nodaļas vadītāja Inta Bērziņa.
"Grindeks" specializējas sirds un asinsvadu, pretvēža un nervu zāļu grupās. Joprojām veiksmīgākais produkts – "Mildronāts" ir pašu oriģināls.
"Latvijas iedzīvotājiem ir, ar ko lepoties! Jo Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm – to es vienmēr uzsveru -, kurā ir saglabājusies un sekmīgi attīstās nacionālā farmācijas industrija. Ar to vajadzētu lepoties!" uzskata "Grindeka" valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
Nozīmīgākais "Grindeka" jaunums šogad ir preparāts, kura sastāvā ir ursodeoksiholskābe – tās ir zāles, kas domātas aknu slimniekiem. Un šo preparātu "Grindekā" ražo divās formās - gan substances viedā, gan arī kapsulās. Un tas ir viens no četriem rūpnīcas piedāvājumiem, par kuriem šeit cer, ka tādu nākotnē būs vairāk.
Uz jautājumu – kas palīdzētu attīstīties vēl veiksmīgāk – pirmā atbilde ir – trūkst atbalstoša lobisma no valdības. Mūsu politiķi, atšķirībā no Rietumeiropas kolēģiem, neveicina to, lai, piemēram ārstniecības iestādes līdzvērtīgu preparātu vidū vairāk iepirktu pašu valstī ražotās zāles. Ja Rietumeiropā vietējie ražotāji nodrošina ap 40-50% no pieprasījuma savā valstī, tad Latvijā tikai 5%.
"Es uzskatu, ka vienmēr prioritāte būtu dodama vietējiem ražotājiem. Un tas nepārkāpj nekādas normas, un tas ir tas, kas pasaulē notiek un par to neviens nebrīnās," teica Bundulis.
Pozitīvs vietējo lobisms ir vajadzīgs visās nozarēs. Pašlaik dažkārt ir gluži pretēji – iepirkumos vietējie tiek pat atstumti – tā atzīst eksperts.
"Pieņemsim – siltumapgādes uzņēmumu iepirkuma konkurss, kur uzvar pēc būtības daudz dārgākas caurules ar nedaudz, minimāli labāku siltumizolāciju no Dānijas, kas ir ap 30% dārgākas, nekā uz vietas ražotās. Tai pašā laikā – Dānijā tās ir darbavietas, tie ir nodokļi - mūsējiem tā nav. Bet konkursa nosacījumi ir tādi, ka vietējais nevar pretendēt," stāsta laikraksta "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.
Aptaujātie uzņēmēji vēlētos arī, lai valdība mazina šķēršļus piekļuvei Eiropas fondiem un atbalstītu tā saukto klasteru veidošanos jeb dažādu vietējo Latvijas uzņēmumu sadarbību jaunu produktu ražošanā. Tas veiksmīgi izdevies, piemēram, starp "Latvijas finieri" un "Dobeles dzirnavnieku" – kad pārtikas ražotājs šeit pat uz vietas Latvijā sagādās kokrūpniekiem špaktelēšanas sastāvu, ko iepriekš pirka ārzemēs.
"Mums šobrīd ir ļoti daudzi attīstības projekti ar Latvijas uzņēmumiem daudzās jomās, lai patiesībā panāktu to, ka daļu produktu un resursu mēs tomēr varam iegādāties šeit pat Latvijā, nevis pirktu no Vācijas, Somijas, Igaunijas un citām valstīm," atzīst AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis
Taču tādu piemēru varētu būt daudz vairāk, ja valsts institūcijas mērķtiecīgi līdzdarbotos..
"Un, ja viņi caur šīm klasteru programmām vēl varētu dabūt kaut kādu saucamo atbalstu jeb piešprici tam, lai viņi šo projektu varētu ātrāk realizēt – tas būtu vēl viens fantastisks stāsts, jo mēs iegūtu cita veida produktus, ar kuriem varētu vēl labāk konkurēt pasaules tirgū. Es par to esmu pārliecināts," sprieda žurnālists.
Pēc Ekonomikas ministrijas ziņām klasteru atbalsta programma vēl ir tapšanas stadijā.
