Eiropas Savienības sankcijas, kas noteiktas pret Krieviju, neattiecas uz medikamentiem un medicīnas aprīkojumu.
Igaunijas laikraksts "Eesti Ekspress" vēsta, ka 2021. gadā caur Igauniju uz Krieviju nosūtītas 5,6 tonnas medicīnas preču, 2022. gadā attiecīgais apjoms strauji palielinājās un sasniedza 1190 tonnu, bet pagājušogad turpināja augt un sasniedza gandrīz 3400 tonnu.
War in Ukraine boosts Estonian-Russian medicine trade 600-fold#Estoniahttps://t.co/eMURmCTWTv
— ERR News (@errnews) February 1, 2024
Kopumā divu gadu laikā uz Krieviju nosūtītas medicīnas preces 57,5 miljonu eiro vērtībā.
Lielāko daļu pieauguma gan veido Eiropas valstu farmācijas kompāniju bizness ar Krieviju, jo šīs kompānijas izmanto Igauniju kā tranzītvalsti medicīnas preču eksportam uz Krieviju.
Taču audzis arī Igaunijas farmācijas kompāniju eksports uz Krieviju: 2023. gadā tas sasniedza 260 tonnu, kas ir 50 reižu vairāk nekā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Piemēram, Igaunijas uzņēmums "Ecliptica Baltic OU" eksportējis uz Krieviju asins pārliešanas aprīkojumu vismaz 13,6 miljonu eiro vērtībā. Uzņēmums pieder Krievijas pilsonim Aleksejam Fjodorovam, kuram ir uzturēšanās atļauja Igaunijā. Krievijā šis uzņēmums sadarbojas ar kompāniju "MP Medical", kas piegādā preces Krievijas veselības aizsardzības iestādēm.
Biznesu ar Krieviju turpina arī farmācijas kompānija "Kalceks", kas kara laikā piegādājusi Krievijai farmācijas produkciju ap 67,7 miljonu eiro vērtībā. Daļa šīs produkcijas ir ražota Tallinas Farmaceitiskajā fabrikā.
"Kalceks" mātesuzņēmums ir Latvijas kompānija "Grindeks", kuras pārstāvji laikrakstam "Eesti Ekspress" pavēstīja, ka kopš kara sākuma "Grindeks" ievērojami samazinājis biznesu Krievijā un Baltkrievijā, tomēr darbība Krievijā tiek turpināta "humānu apsvērumu dēļ".
