Viņaprāt, Latvijas valdībai jau tagad būtu jāsāk rēķināt, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanas no ES ietekmētu Latvijas un Lielbritānijas tirdzniecības bilanci, tostarp importu un eksportu, un kā tas atsauktos uz Latvijas biznesu.
"Tie ir svarīgi jautājumi, kas būtu jāpasaka – kas mums draud un kā Latvijas valdība varētu palīdzēt. (..) Uz šiem jautājumiem būtu jāatbild vēl pirms referenduma," norādīja Jurkāns.
Biznesa laikraksta "Dienas Bizness" galvenā redaktore Līva Melbārzde raidījumā atzina – šādos gadījumos biznesu parasti visvairāk satrauc nenoteiktība, kas varētu sekot gadījumā, ja briti nolemtu pamest ES.
Tāpēc redzējums, kas Latvijas uzņēmumus sagaida Lielbritānijā un ar ko tiem būtu jārēķinās saistībā ar iespējamo britu aiziešanu no ES, būtu nepieciešams, atzina laikraksta galvenā redaktore.
Ārlietu ministrijas politiskais direktors Eduards Stiprais raidījumā atzina, ka šādu redzējumu varētu izstrādāt, taču tādā gadījumā būtu jārēķinās ar vairākiem variantiem, ņemot vērā, ka daudzas lietas šobrīd vēl nav skaidras.
"Ir vairāki varianti, parādās plašs lauks spekulācijām. (..) Atturētos šādas prognozes izteikt," noteica Stiprais.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas premjeram Deividam Kameronam februārī Briselē izdevās noslēgt vienošanos ar pārējo ES dalībvalstu līderiem par Lielbritānijas īpašo statusu ES.
Britu vēlētājiem referendumā 23.jūnijā būs jāpauž savs viedoklis par to, vai ar piedāvātajām reformām ir pietiekami, lai Lielbritānija arī turpmāk paliktu 28 valstu blokā. Šo referendumu gan pats Kamerons, gan arī daudzi citi politiķi nodēvējuši par šīs paaudzes valsts svarīgāko lēmumu.
