Pagājušajā gadā Latvijā likvidēts 23 881 uzņēmums, kas ir par 3137 jeb 15,12% vairāk nekā gadu iepriekš, kad likvidēti 20 744 uzņēmumi.
"Lursoft" pārstāvji skaidroja, ka pērn Uzņēmumu reģistrs veicis vienkāršotās likvidācijas procesu augsta riska klientiem, visupirms no reģistra izslēdzot tās juridiskās personas, kas nav atklājuši patiesā labuma guvēju un kuru dalībnieku vidū ir ārvalstīs reģistrētas juridiskas personas. Tas darīts ar mērķi uzlabot situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas un uzņēmējdarbības vides drošības jomā Latvijā.
Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, teju desmitajai daļai no pērn likvidētajiem uzņēmumiem nav zināma to darbības nozare, savukārt 3,5% no pagājušajā gadā likvidētajiem uzņēmumiem iepriekš nodarbojušies ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, bet vēl 2,6% – ar restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sniegšanu.
Ja salīdzina datus ar 2018. gada rādītājiem, redzams, ka 2019. gadā samazinājies likvidēto uzņēmumu vidējais vecums. Ja vidējais vecums 2018. gadā likvidētajiem uzņēmumiem bijis nepilni 11 gadi, tad 2019. gadā likvidētajiem – 8,4 gadi.
Visvairāk jauno uzņēmumu Garkalnes novadā
Pagājušajā gadā reģistrēti 10 443 jauni uzņēmumi, kas ir par 217 mazāk nekā 2018. gadā.
Pagājušajā gadā jauni uzņēmumi reģistrēti visās pilsētās un novados. "Lursoft" apkopotie dati rāda, ka 49 pašvaldībās aizvadītajā gadā reģistrēts lielāks skaits jaunu uzņēmumu nekā 2018. gadā, savukārt vēl astoņās pašvaldībās jaunreģistrēto uzņēmumu skaits bijis nemainīgs.
Skaitliski lielākais jauno uzņēmumu skaita pieaugums 2019. gadā reģistrēts Garkalnes novadā. Ja 2018. gads bija trešais pēc kārtas, kad jauno uzņēmumu skaits novadā samazinājās, tad 2019. gads nesis pozitīvas izmaiņas. "Lursoft" dati rāda, ka 2018. gadā Garkalnes novadā reģistrēti 70 jauni uzņēmumi, bet pagājušajā gadā tie bijuši 107 uzņēmumi. Tiesa, vienlaikus pērn audzis arī novadā likvidēto uzņēmumu skaits.
Par 25 jauniem uzņēmumiem vairāk nekā 2018. gadā pērn reģistrēts arī Ventspilī un Jelgavas novadā, savukārt Ogres novadā – par 23, Talsu novadā – par 22, bet Lielvārdes novadā – par 21 jaunu uzņēmumu vairāk.
Situācija Latvijas lielākajās pilsētās 2019. gadā bijusi krasi atšķirīga. Kamēr Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Ventspilī jaunreģistrēto uzņēmumu skaits 2019. gadā pārsniedzis 2018. gada rādītāju, Rīgā, Liepājā, Valmierā un Jēkabpilī tas bijis ar mīnusa zīmi, savukārt Rēzekne pērn reģistrēti tikpat jauni uzņēmumi, cik 2018. gadā – 91. Rēzekne ir arī vienīgā pilsēta, kurā likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā nav pārsniedzis jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu.
"Lursoft" pētījums parāda, ka 2019. gadā bijušas tikai 23 pašvaldības, kurās jaunreģistrēto uzņēmumu bijis vairāk nekā likvidēto, savukārt vēl deviņās pašvaldībās, tostarp arī Rēzeknē, likvidēto un jauno uzņēmumu skaits bijis vienāds.
Vislielākais jaunreģistrēto uzņēmumu pārsvars pār likvidētajiem uzņēmumiem bijis Iecavas novadā, kur 2019. gadā reģistrēti jauni 60 uzņēmumi, bet likvidēti 39. Tiesa, ja salīdzina ar 2018. gadu, pērn gan jaunreģistrēto, gan arī likvidēto uzņēmumu skaits Iecavas novadā palielinājies.
Mazkapitāla SIA – aizvien vairāk nekā puse
Arī pagājušajā gadā gana lielu popularitāti saglabājušas mazkapitāla SIA – no visām 2019. gadā reģistrētajām SIA, 65,96% gadījumu to pamatkapitāls ir robežās līdz 2800 eiro. Vislielāko īpatsvaru starp tām viedo tieši tās SIA, kuru pamatkapitāls nepārsniedz 100 eiro.
Salīdzinot datus ar 2018. gadu, pagājušajā gadā reģistrēts teju identisks mazkapitāla SIA skaits – 2018. gadā – 6330, bet 2019. gadā – 6331.
Tikmēr lielākais pērn reģistrētais uzņēmums ir Lipmanu ģimenei piederošais SIA "Liplat Holding" ar 51,4 miljonu eiro pamatkapitālu. Tāpat kā SIA "Liplat Holding", arī pārējie TOP5 lielāko uzņēmumu sarakstā iekļuvušie uzņēmumi reģistrēti Rīgā. No TOP5 lielāko pērn reģistrēto uzņēmumu sarakstā iekļuvušajām kompānijām visas, izņemot SIA "Liplat Holding", saistītas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu un pārvaldīšanu.
TOP5 lielākie 2019. gadā reģistrētie uzņēmumi pēc to reģistrētā pamatkapitāla:
- SIA "Liplat Holding": 51,4 miljoni eiro;
- SIA "KKB Real Estate": 17,6 miljoni eiro;
- SIA "Klauģu muiža RE": 11,34 miljoni eiro;
- SIA "Juglas projekts": 8,70 miljoni eiro;
- SIA "Real Estate Development": 7,62 miljoni eiro.
SIA "KKB Real Estate", SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Juglas projekts" dalībnieki vai arī patiesie labuma guvēji ir ārvalstnieki. "Lursoft" dati rāda, ka no visiem 2019. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem 13,5% gadījumu vismaz viens no dalībniekiem bijis ārvalstnieks.
Visbiežāk jaunus uzņēmumus Latvijā reģistrējušas personas no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Ukrainas, Igaunijas, Lietuvas, kā arī no Vācijas.
2019. gada beigās uzkrātais ārvalstnieku ieguldījums Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos veidojis 7,03 miljardus eiro. Gada laikā ārvalstnieku ieguldījumu apjoms sarucis par 126,8 miljoniem eiro.
Daļai – pērn pirmais uzņēmums
No nedaudz vairāk kā 11 000 fizisko personu, kas pagājušajā gadā reģistrējušas jaunus uzņēmumus, vairāk nekā pusei (53,6%) tas bijis līdz šim pirmais uzņēmums.
Vienlaikus pagājušajā gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus. Piemēram, Vadims Muhins 2019. gadā reģistrējis sešus jaunus uzņēmumus, bet, kā rāda "Lursoft" pieejamā informācija, uzņēmējs patlaban ir dalībnieks 12 uzņēmumos, bet kā patiesais labuma guvējs norādīts 26 kapitālsabiedrībās.
Vēl bijušas arī četras personas, kuras aizvadītajā gadā reģistrējušas piecus jaunus uzņēmumus – Aigars Kesenfelds, Mihails Skrebels, Irēna Ivanova, kā arī Aleksandrs Ivanovs. Visi nosauktie bijuši ar biznesu saistīti jau arī iepriekš.