Latvijas Apdrošinātāju asociācijas novērojumi liecina – Covid-19 laikā bija novērojams pakāpenisks intereses par privātu individuālo veselības apdrošināšanu pieaugums. Asociācijas vadītājs Jānis Abāšins neizslēdza, ka uz priekšdienām interesi vēl vairāk varētu kāpināt arī karadarbība un nedrošā situācija reģionā.
Iemesls, kādēļ individuālās veselības apdrošināšanas ņēmēju skaits nedaudz pieaug, pēc Abāšina domām varētu būt saistīts arī ar kopējām izmaiņām darba tirgū. "Pieaug tāds darbinieku segments, kuri savus pakalpojumus sniedz vairākiem darba devējiem. Līdz ar to ir neatkarīgie darbinieki un neatkarīgam darbiniekam pašam par sevi ir jāparūpējas. Nav darba devēja, kas par viņu rūpējas," sacīja asociācijas vadītājs.
Abāšins gan skaidroja, ka privātās veselības apdrošināšanas segments vēl aizvien ir ļoti neliels – zem 1% no kopējā veselības apdrošināšanas tirgus. Pēc viņa aplēsēm, veselības apdrošināšanas tirgus šogad varētu būs 130–140 miljonu eiro liels, un tikai 1 miljonu veido privātā veselības apdrošināšana.
Šo pakalpojumu piedāvā, piemēram, "IF apdrošināšana". Arī uzņēmuma pārstāve Sanita Ozoliņa neslēpa – privātpersonu individuālas apdrošināšanas tirgus patiesi ir neliels, taču interese aug.
"Šogad varam novērot tendenci, ka privātpersonu interese par veselības apdrošināšanu pieaug. Un jaunu klientu pieaugums šogad, ja mēs salīdzinām ar to pašu periodu pērn, ir aptuveni 30 līdz 40 procenti," atklāja Ozoliņa.
Uzņēmumā pieļauj, ka kāpums saistīts ar vairākiem aspektiem. Pirmkārt, pieaug veselības aprūpes izmaksas, otrkārt, aug darba tirgus kā tāds, tostarp Latvijā ierodas arī ārvalstnieki. Un, treškārt, no klientiem nākas dzirdēt, ka agrāk apdrošināšanu nodrošinājusi darba vieta, bet nu šāds atbalsts atņemts.
Arī "Ergo" veselības apdrošināšanas līgumu pārvaldes nodaļas vadītāja Inese Andžāne apstiprināja – līdzīgi kā konkurentiem arī "Ergo" veselības apdrošināšanas klientu lokā privātpersonas neveido pat procentu. Īpatsvara izmaiņas nav radījusi arī Covid-19 krīze.
Taču pandēmija gan radījusi citas izmaiņas, novērojis uzņēmums.
"Cilvēki izmanto aktīvāk veselības apdrošināšanu. Tieši šajā sadaļā es teiktu, ka Covid-19 ietekme ir redzama,
jo posms, kurā šo pakalpojumu nevarēja saņemt, ir ietekmējis šī brīža situāciju, kad cilvēki aktīvāk izmanto. Tātad hroniskas slimības, viss tas, kas nebija pieejams. Līdz ar to saprotams, ka cilvēkam ir jāmeklē ārstnieciskā palīdzība, un pieaug kartes izmantošanas biežums," skaidroja Andžāne.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs norādīja – tas, ka šajā brīdī privāto veselības apdrošināšanu piedāvā vien trīs uzņēmumi, atspoguļo pieprasījumu. Ja apdrošinātāji jutīs pieauguma kāpumu, tad nākotnē šajā tirgū konkurence varētu palielināties.
Uz to skeptiski gan raugās apdrošināšanas kompānijas "Balta" valdes loceklis Uldis Dzintars. "Balta" šobrīd šādu pakalpojumu nepiedāvā, un Dzintars uzskata, ka vismaz tuvākajā nākotnē jauni spēlētāji privātās veselības apdrošināšanas tirgū neienāks.
"Tā kā tas tirgus ir tik liels, tad ļoti maza vieta ir atstāta fizisko personu tirgum veselībā. Pie tik maza tirgus tas nav bizness, tas drīzāk ir kā hobijs. Attiecīgi, veicot hobiju, tas prasa laiku un naudu, kas īsti neatmaksājas. Līdz ar to esošajā brīdī, lai nebūtu tā, ka šie izdevumi ir jākompensē citiem risku veidiem, mēs šajā tirgū nepiedalāmies," sacīja Dzintars.
Veselības apdrošināšana kopumā ir Latvijā lielākais apdrošināšanas segments, pārspējot arī īpašuma apdrošināšanu, OCTA un KASKO polises. Turklāt veselības apdrošināšanas tirgus Latvijā ir lielākais arī Baltijas valstīs, taču individuālā veselības apdrošināšana aizvien veido ļoti niecīgu tā daļu.
