Apdrošināšanas tirgi Baltijas valstīs ir līdzīgi, jo liela daļa apdrošināšanas kompāniju strādā visās trīs Baltijas valstīs un klientiem piedāvā līdzīgus produktus un pakalpojumus. Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins stāstīja, ka lielākās atšķirības ir veselības apdrošināšanas jomā.
"Latvijā veselības aprūpe no valsts puses ir bijusi vāji finansēta ilgus gadus, līdz ar to mums ir samērā attīstīta veselības apdrošināšana, kas leišos un igauņos attīstās tikai pēdējos gados. Apdrošinātāji kopumā kā nozare kopumā ir unikāla, jo strādā praktiski ar visām nozarēm. Līdz ar to mums kā apdrošinātājiem nav atkarība tikai no tūrisma vai aviopārvadājumiem.
Līdz ar to kaut kāds biznesa apjoms mums gāja mazumā, bet vienlaikus kaut kāds biznesa apjoms nāca arī klāt,
jo parādījās pieprasījums pēc tādiem produktiem, kuri nebija pirms tam. Teiksim, specifiskāka ceļojumu apdrošināšanas saistībā ar Covid-19, specifiskākas veselības apdrošināšana," skaidroja Abāšins.
Apdrošināšanas kompānijas "Balta" valdes loceklis Uldis Dzintars stāstīja, ka šī gada astoņos mēnešos veselības apdrošināšana augusi par 8%. Iedzīvotāji pie ārstiem iet retāk, bet palielinājusies vidējā summa par ārstēšanu.
"Mūsu valstī Covid-19 ārstēšana ir bez maksas, bet, protams, ir gadījumi, kad izmanto rehabilitāciju. Mums ir tāds produkts kā Covid-19 nelaimes gadījumu apdrošināšana. Ja klients ir nokļuvis slimnīcā, reanimācijā vai pats ļaunākais – nomirst, tad tiek izmaksāta atlīdzība un to atsevišķi klienti pieprasa papildu segumā. Bet jāsaka, ka kopumā veselības apdrošināšanā izmaiņas ir mazākas nekā ceļojumu apdrošināšanā. Klienti maksā dārgāku cenu. Bet, ja skatās no atlīdzībām, tad tās jau šogad tika dubultojušās un tagad jau gandrīz katram desmitajam jāizmaksā atlīdzība – tieši Covid-19 segums ceļošanas atcelšanas dēļ, ja nokļūst karantīnā," teica Dzintars.
Viņš stāstīja, ka kopumā nedzīvības apdrošināšana šogad augusi tikai par 2,6%, kas ir par pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Bet pandēmijas laikā par 11,9% palielinājies to cilvēku skaits, kas apdrošina savus īpašumus.
"Cilvēki šogad veic dažādus mājokļa labiekārtošanas darbus, jo strādā mājās un apzinās sava īpašuma vērtību.
Covid-19 krīze cilvēkiem palīdzēja labāk saprast, ar kādiem riskiem mēs saskaramies, un proaktīvi mēģināt risku ietekmi novērst, tā kā tā noteikti ir ļoti labvēlīga tendence. Ja līdz šim mēs bijām bezrūpīgāki par Rietumeiropas iedzīvotājiem, tad tagad mēs tuvojamies šajā ziņā," vērtēja "Balta" pārstāvis.
Pagājušajā nedēļā Rīgā notika starptautiska konference "Apdrošināšana un pārapdrošināšana Baltijā", kurā piedalījās 200 nozares speciālisti no 15 Eiropas valstīm. Tajā sprieda arī par nozares nākotnes izaicinājumiem. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Abāšins stāstīja, ka nozare turpmāk daudz vairāk domās par ilgtspēju un ieguldījumiem ''zaļajās'' investīcijās.
"Dzīvības apdrošinātājam ir jāparāda savam klientam, ka šie fondi ir ''zaļi''. Igauņiem ir degakmens, kas viņiem ir līdzīgs oglei. Pamazām šis degakmens jāmēģina aizstāt ar kaut ko zaļāku. Mums šai ziņā ir paveicies, mēs jau esam diezgan zaļi elektrības ieguvē ar saviem HES. Bet arī tur noteikti ir, ko domāt. Finanšu nozare – gan bankas, gan apdrošinātāji būs viens no tiem Eiropas instrumentiem, caur kuriem šis ilgtspējas un zaļais domāšanas process arī noteikti notiks," sprieda Abāšins.
Konferencē runāja par vēl kādu problēmu – visā pasaulē strauji pieaug kibernoziegumus skaits.
"Diemžēl ne visas saistītās sistēmas ir pilnīgi aizsargātas un tā ievainojamība ir diezgan liela. Gadījumu skaits, kad ielaužas šajās sistēmās un no tā ir izdevumi seku novēršanai vai pat maksā izpirkuma naudu, lai novēstu šīs problēmas, ir ļoti pieaudzis. Lai novērstu šīs problēmas, ASV daudzi apdrošinātāji apvienojas, lai kopā redzētu, kas notiek. No vienas puses, pasaule kļūst digitālāka, bet arī ievainojamāka, un šobrīd apdrošināšana skrien līdzi tam vilcienam, šim gadījumu skaita pieaugumam," sacīja "Balta" valdes loceklis Dzintars.
Ar vēl vienu Covid-19 pandēmijas izaicinājumu – attālināto pārdošanu apdrošinātāji tiek galā veiksmīgi, bet sola neaizmirst arī par tiem, kas joprojām vēlēsies saņemt pakalpojumu pa telefonu vai uz vietas birojā.
