Rīgas budžeta izdevumi šogad palielināsies par dažiem desmitiem miljonu, tādējādi kopumā pietuvojoties 1,1 miljardam eiro. Savukārt ieņēmumi augs lēnāk par tēriņiem jeb par 24 miljoniem eiro un sasniegs 940 miljonus. Budžeta grozījumos dome lielu uzsvaru liek uz investīciju projektiem.
Mēra vietnieks Vilnis Ķirsis no "Jaunās Vienotības" apgalvoja, ka projekti ir sadalīti četros blokos, no kuriem ievērojamākais ir satiksmes infrastruktūras. Nozīmīgākais darbs būs Austrumu maģistrāles būvniecība. Pārējie investīcijas projekti saistīti ar bērnudārzu celtniecību un skolu remontu, energoefektivitāti un digitalizāciju, kas sabiedrībai palīdzētu saņemt dažāda veida informāciju, piemēram, kā pilsēta izskatās virtuāli. Investīcijām šogad dome plāno veltīt 43 miljonus.
Ķirsis apgalvoja, ka investīciju projektos izdarīts jau ir daudz. "Ja tur ir būvniecība, tad tur vismaz ir jābūt gatavotai dokumentācijai. Ja digitalizācijas projekts, tad jābūt skaidram konceptam. Un pēc būtības jābūt gatavam sludināt iepirkumu un realizēt to projektu."
Budžeta izdevumi pārsniedz ieņēmumus par vairāk nekā 130 miljoniem eiro. Ķirsis norādīja, ka tā nav problēma.
"Rīgai ir zināms uzkrājums. Mēs it kā plānojam realizēt vairāk, bet vienmēr notiek kaut kādas korekcijas, piemēram, kaut kādi projekti ir ievilkti kaut kādu apstākļu dēļ, un rezultātā tas nepieciešamais finansējuma apjoms ir mazāks, un tā bilance parasti vienmēr, noslēdzot gadu, tomēr saiet kopā un tas nerada nekāda veida problēmas," skaidroja Rīgas vicemērs.
Lai segtu budžeta izdevumus, lielu daļu no naudas dome plāno aizņemties. Finanšu un administrācijas lietu komitejas vadītājs un Rīgas mērs Mārtiņš Staķis no "Par/Progresīvie" skaidroja, ka izdevumus plāno segt arī no pieejamās Covid-19 pandēmijas dēļ piešķirtās naudas. Būs arī valsts atbalsts. Neskatoties uz to, ka izdevumi ievērojami pārsniedz ieņēmumus – gan Valsts kase, gan kreditori atzina, ka bilance ir pozitīva un dome tik lielus izdevumus var atļauties.
Staķis atzīmēja, ka galvaspilsētas parāds nākotnē samazināsies. "Iet uz finišu arī Dienvidu tilta kredīts, kas ar katru gadu kļūst arvien mazāks un mazāks.
Tā ka kopējā Rīgas aizņemšanās spēja un finanšu situācija joprojām ir ļoti labā stāvoklī."
Opozīcijā esošās "Saskaņas" frakcijas līderis Konstantīns Čekušins budžeta palielinājumu dēvēja par saprotamu. Taču ir neapmierināts, ka grozījumi radīs jaunus parādus. Turklāt politiķis norādīja, ka koalīcijai savus mērķus sasniegt var arī neizdoties.
"Ir pazīmes, ka, visticamāk, viņiem neizdosies. Kad kaut ko mēģina uzbūvēt jaunu, tu zini mērķi, ciparus un kritērijus, lai pēc tam mēs varētu kaut kādā veidā saprast, kā notika tā realizācija. Kad mēs uzdodam šāda vieda jautājumus, faktiski nevienu reizi nedabūjām normāla veida atbildi. Līdz ar to es domāju, ka pēc gada mums noteikti būs par ko runāt un pateikt: „Nu re, gads pagājis, bet ko jūs izdarījāt?"" sprieda Čekušins.
Līdz ar budžeta grozījumiem Rīgas parāds augs par 12 miljoniem eiro. Savukārt, piemēram, ieņēmumu sadaļā seši miljoni eiro būs no kompānijas "Rīgas siltums" peļņas, bet izdevumos redzami arī tēriņi galvaspilsētas apzaļumošanai un Rātsnama telpas atjaunošanai.
