Pat apstiprinājums par to, ka aizdevums Grieķijai būs, nenozīmēs, ka nauda tūlīt iebirs valsts makā. Zaļo gaisma lēmumam būs jādod arī valstu nacionālajiem parlamentiem, kuros arī aug nepatika pret visu šo jau mēnešiem ilgstošo procesu.
Vēl pirmdien eirozonas finanšu ministru sapulcē, kam pēc tam sekoja eirozonas valstu vadītāju ārkārtas sanāksme, Grieķija iesniedza jaunos priekšlikumus, kurus gan eksperti, gan politiķi novērtēja par labiem esam, taču nesteidzās ar atbildi.
Tapa zināms, ka Grieķijas valdība ir piedāvājusi pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem un ierobežot agro pensionēšanos, arī reformēt pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un noteikt pamatlikmi 23% līmenī, kā arī solījusi aplikt ar papildu nodokļiem uzņēmumus un turīgos valsts iedzīvotājus.
Taču vēl pirms došanās uz Briseli Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ir paudis kritiku par Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pirmo vērtējumu, uzreiz nepieņemot Grieķijas priekšlikumu un sakot, ka SVF vai nu nevēlas vienošanos, vai arī kalpo konkrētām interesēm Grieķijā. Sociālajā tīmeklī „Twitter” Ciprs izteicies, ka neviena cita valsts nav tā tincināta kā Grieķija, nedz Īrija, nedz Portugāle, kas arī savulaik saņēmušas aizdevumu un arī diskutējušas ar aizdevējiem.
Lai mazinātu spriedzi, Eiropas Centrālā Banka ir palielinājusi finansējumu banku glābšanas fondā, lai tādējādi raidītu signālu, ka nav iemesla panikai un ka ir gatavībā plāns B.
Tas tādēļ, ka pēdējās nedēļās no Grieķijas bankām izņemti vairāki miljardi eiro, kas ir reakcija uz ieilgušajām sarunām un apliecinājums bažām par valsts bankrotu. „Grieķijas bankas nav tūlītēju draudu priekša un nauda tajās uzreiz neizbeigsies, taču, nesaņemot aizdevumu, situācija var kļūt ārkārtīgi smaga,” tā vēl iepriekš ir pavēstījusi Grieķijas Nacionālās bankas vadītāja Louka Katseli.
Jau vairākus mēnešus kopš februāra Grieķija nespēj vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,2 miljardu eiro piešķiršanu, kas ir nepieciešami, lai arī sāktu atmaksāt parādu Starptautiskajam Valūtas fondam. Aizdevēji nepārskaita naudu, jo uzskata, ka Grieķija nav īstenojusi visas prasītās reformas, lai būtu droši, ka valsts spēs sakopot līdzekļus, lai atdotu arī pārējo parāda daļu. Grieķija kopš krīzes sākuma palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem ir lūgusi divas reizes un saņēmusi vairāk nekā 200 miljardus eiro, kurus nākamajos gados nāksies atdot.
