Vienu no tirgus aizsardzības veidiem piektdien, 13.maijā, piemēroja Eiropas Komisija (EK) – sākot jau otro izmeklēšanu pret, iespējams, slēptajām subsīdijām Ķīnas tērauda ražotājiem. Savukārt Eiropas ekonomikas ministri piektdien Briselē sprieda, vai ir laiks modernizēt tos tirgus aizsardzības mehānismus, kas ir Eiropas rīcībā.
Ķīna ir pasaules otrā lielākā ekonomika un, lai gan tās izaugsmes tempi pēdējā laikā ir kļuvuši mazliet lēnāki, tās ekonomika joprojām aug 3-4 reizes ātrāk nekā Eiropa. Ķīnieši pēdējos gados ar pieaugošu intensitāti investējuši Eiropā – visvairāk Lielbritānijā un it īpaši nekustamajā īpašumā, bet arī augstajās tehnoloģijās Vācijā, ražošanā Francijā un enerģētikā Itālijā.
Ķīna Eiropai ir stratēģiski svarīga – tirdzniecības apgrozījums ar Ķīnu dienā pārsniedz vienu miljardu eiro –, un daudziem Eiropas uzņēmumiem Ķīnas tirgus galvenais peļņas avots. Tāpēc iespējamā kurvīša iedošana Ķīnai ir ļoti delikāts jautājums.
Līdz gada beigām Eiropai jāpieņem lēmums – piešķirt Ķīnai tirgus ekonomikas statusu vai ne. Ja tas tiek izdarīts, tad būs daudz grūtāk pasargāt Eiropas ražotājus no Ķīnas lētajām precēm. Ekonomikas politikas institūts, kas atrodas ASV, sarēķinājis – tas ES var apdraudēt 3,5 miljonus darbavietu. EK aprēķini gan ir daudz piesardzīgāki
Visvairāk uztraukušies ir Eiropas tērauda ražotāji, kas jau šobrīd nespēj konkurēt ar Ķīnas cenām un Briselē rīko protestus. Eiropa uzskata, ka Ķīna mākslīgi nosaka cenas un subsidē savu biznesu.
"Nenoliedzami, ka Ķīna nav tirgus ekonomika ne pēc kādiem standartiem. Bet ne par to šeit ir runa. Mēs mēģinām atrast risinājumu, bet tas nav viegli – mūsu tirgus aizsardzības mehānismiem jābūt efektīviem neatkarīgi no tā, ko paredz Ķīnas iestāšanās protokols Pasaules Tirdzniecības organizācijā," sacīja ES veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Vītenis Andrjukaitis.
Problēma ir tajā, ka Ķīna pirms 15 gadiem iestājās Pasaules Tirdzniecības organizācijā un atbilstoši pievienošanās protokolam – citām valstīm šī gada beigās tā automātiski jāatzīst par tirgus ekonomiku. Un tas nozīmē – beigas tarifu barjerām.
Bet, ja Brisele neiedod šo ķīniešu ilgi kāroto statusu, tas var radīt nesaskaņas un apdraudēt 300 miljardu eiro vērtas investīcijas. No šāda viedokļa ilgtermiņa labums no tirgus atvēršanas Ķīnai var būt lielāks par īstermiņa zaudējumiem.
Tāpēc šonedēļ Eiroparlamentā deputāti aicināja atrast veidu, kā sēdēt uz divien krēsliem reizē, – gan ievērot starptautiskās saistības pret tik lielu stratēģisku partneri, gan pasargāt Eiropas ražotājus.
"Jautājums par tirgus ekonomikas statusa piešķiršanu Ķīnai ir politiski ļoti nozīmīgs Eiropai šim nav precedentu, jo būs plaša mēroga sekas," brīdināja Nīderlandes prezidentūras ES Padomē pārstāve Janīne Hanisa-Plashārta.
Tiesa, deputāti nenoliedza, ka īstermiņā no tirgus atvēršanas Ķīnai ieguvēji varētu būt Eiropas patērētāji.
"Mēs zinām, ka algas un vides aizsardzības standarti Ķīnā ir zemāki nekā Eiropas Savienībā. Patiesībā importētāji Eiropā no šī globalizācijas aspekta gūst labumu, un tas var novest arī pie zemākām cenām patērētājiem," atzina Eiroparlamente deputāte Mariete Šāke.
Līdzīgas bažas valda arī ES sarunās par tirdzniecības līgumu ar Dienvidamerikas valstīm. Sarunas tika aizsāktas pirms 17 gadiem, bet tagad EK grib dot tām jaunu grūdienu. Tomēr Francija kopā ar Īriju un Poliju nobažījušās, ka lētākie Dienvidamerikas lauksaimniecības produkti sagandēs dzīvi Eiropas zemniekiem.
"Jūs nevarat cerēt, ka mēs stāvēsim malā un ļausim, lai mūsu liellopu, vistas un cūkas gaļas nozares šajās sarunās iznīcina," uzsvēra Eiroparlamenta deputāts no Lielbritānijas Džeimss Nikolsons.
Jau šobrīd Dienvidamerikas valstis uz Eiropu eksportē lauksaimniecības produktus desmit reizes vairāk nekā importē.
"60% no mūsu lauksaimniecības produktu importa no Dienvidamerikas ir soja un lopbarība – mūsu pašu govīm un cūkām. Brīvās tirdzniecības līgums likvidētu nodokļus un tarifus, padarot tos lētākus mūsu zemniekiem," norādīja ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma.
Tomēr, atšķirībā no tirdzniecības līguma ar Dienvidamaerikas valstīm, lēmums par tirgus ekonomiskas statusa piešķiršanu Ķīnai būs vairāk politiķu un juristu diktēta izvēle, nevis balstīts ekonomiskajos apsvērumos.
