Gašpuitis: Noteikto ierobežojumu dēļ recesija Latvijas ekonomikā šogad kļuvusi reāla

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības ''Covid-19'' izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu dēļ recesija Latvijas ekonomikā šogad kļuvusi reāla, aģentūrai LETA atzina "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

"Esam nonākuši ārkārtas apstākļos, kur situācija turpina mainīties ik pa stundām. Tādēļ izteikt prognozes attiecībā uz ekonomiku šajos apstākļos, manuprāt, ir teju neiespējami," teica Gašpuitis, vienlaikus norādot, ka sitiens pa ekonomiku būs nopietns un arī recesija kļuvusi reāla.

Pēc Gašpuiša sacītā, situāciju novērtēt un aplēst turpmāko virzību varēs tuvāko nedēļu laikā, kad konkrētāk iezīmēsies vīrusa izplatības gaita. Pozitīvā scenārijā vīrusa izplatība stabilizēsies un ārkārtas pasākumi tiks pamazām atcelti mēneša laikā. Taču arī tad tas notiks pakāpeniski, kas nozīmē, ka daudzas nozares cietīs ilgāk. Savukārt negatīvā scenārijā cīņa ar vīrusu ievilksies vairāku mēnešu garumā.

"Jo ilgāk darbosies ārkārtas pasākumi, jo vairāk ekonomika atdzisīs, jo sarežģītāk to būs atkal atgriezt iepriekšējā līmenī. Pilnā mērā atgriezties izejas pozīcijās varētu prasīt arī visu nākamo gadu," pieļāva Gašpuitis.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā palielināsies bezdarba līmenis, bet jācer, ka nodokļu reforma būs ļāvusi uzņēmumiem uzkrāt rezerves, lai tas notiktu mazāk strauji. Situāciju ietekmēs arī proaktīva valdības rīcība un atbalsta pasākumi. "Pašreizējā valdības rīcība ļauj cerēt, ka no lielām kļūdām var izdoties izvairīties," piebilda Gašpuitis.

Tāpat viņš norādīja, ka iedzīvotāju uzkrājumu līmenis ir audzis, kas ļauj cerēt, ka sitiens pa mājsaimniecībām nebūs tik destruktīvs kā pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tomēr ne visiem uzkrājumi būs pietiekami, lai noturētu patēriņu iepriekšējā līmenī, kas nozīmē, ka atgriešanās pirmskrīzes līmenī būs nevienmērīga.

"Grūti prognozēt, kā šī krīze mainīs paradumus un uztveri. Tas ir gaidāms, īpaši noteiktās vecuma grupās, kas, piemēram, vēl kādu laiku var atturēties no ceļošanas, vai arī patēriņš būs ļoti piesardzīgs. Tādēļ recesija šogad kļuvusi reāla. Tāpat pieaugs bezdarbs," sacīja Gašpuitis.

Tajā pašā laikā viņš arī uzsvēra, ka, skatoties uz priekšu, līdzīgu krīžu iespējamība ir augsta, kas akcentē nepieciešamību pēc aktīvākas digitālo risinājumu attīstīšanas. Tāpat valstis un valstu bloki mainīs rūpniecības un piegāžu ķēžu politiku, lai būtu mazāk atkarīgas no šādiem pavērsieniem citviet. "Citiem vārdiem, iesāktajam deglobalizācijas procesam būs dots jauns papildu stimuls," teica Gašpuitis.

Jau ziņots, ka jaunā koronavīrusa izraisītās slimības ''Covid-19'' izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17. marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14. aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi.

Arī citas Eiropas valstis ir slēgušas savas robežas ārvalstniekiem vai grasās to darīt, kā izņēmumu nosakot kravu pārvadājumus.

Piektdien, 13. martā, visā Latvijā spēkā stājas ierobežojumi, kas saistīti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar ''Covid-19'' izplatību un būs spēkā līdz 14. aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību. Kopumā valstī reģistrēti 26 ar šo vīrusu saslimuši iedzīvotāji.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti