Viņš norādīja, ka aptuveni ceturtā daļa uzņēmumu, kas strādā pēc mikrouzņēmumu principa, ir grāmatvedības uzņēmumi. Vēl viena nozare ir taksometru pakalpojumi, kur uzņēmumi ir transformējušies, pēc Ašeradena teiktā, dažādās hibrīdformās, kļūstot par mazākiem uzņēmumiem.
Šīs formas kropļo konkurenci, jo, maksājot mazākus nodokļus, grūti attīstīties ir tiem uzņēmumiem, kas ir lielāki, maksā apjomīgākus nodokļus un vēlas augt. Tiem ir grūti konkurēt ar mikrouzņēmumiem vai uzņēmumiem, kas savus darbiniekus nodarbina kā mikrouzņēmējus.
Jau ziņots, ka Saeima 26.martā otrajā lasījumā grozīja Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot noteikt nozares, kurās mikrouzņēmums būs tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli.
Grozījumi paredz, ka šīs nozares noteiks Ministru kabinets (MK). Valdībai attiecīgi MK noteikumi būs jāpieņem līdz šī gada 15.augustam, un plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā no 2016.gada 1.janvāra, informēja Saeimas Preses dienests.
Izmaiņas likumā arī paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā, bet tas attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12% apmērā no apgrozījuma.
