Šobrīd “ātro kredītu” nozari uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Taču tā funkcijās neietilpst, piemēram, pārbaudīt naudas izcelsmi, ko “ātro kredītu” uzņēmumi aizdod klientiem. Minējumi par iespējo naudas atmazgāšanu nozarē, grauj uzticību finanšu sektoram kopumā. Tā dēļ finanšu ministrs nācis klajā ar paziņojumu, ka jau tuvākajā laikā nozares pārraugu mainīs.
,,Jābūt Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai. Tas [nozare] ir finanšu tirgus. Es esmu to rosinājis. Es esmu runājis ar FKTK vadību”, apliecina finanšu ministrs Vilks.
Plānots Skandināvijas un Baltijas valstīs izveidot vienotu pieeju, kā šo nozari sakārtot. Iecerēts, ka turpmāk “ātrie kredīti” būs nišas joma ar savu specifisko pakalpojumu. ,,Nevar būt biznesa modelis balstīts uz to, ka uzņēmums pelnīs uz tā, ka viņš [klients] nesamaksās un tad būs visādas soda sankcijas, piedziņas utt.”, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP).
Jau šobrīd skaidrs, ka uzņēmēju un valsts starpā pie kopsaucēja nonākt būs grūti. To pierāda šīs nedēļas notikumi. Ekonomikas ministrs īpašā pasākumā stāstīja par risinājumiem, kā situāciju uzlabot. Taču ar “ātro kredītu” kompānijām darba grupas laikā tie apspriesti netika. “De Facto” rīcībā nonākušajā elektroniskajā sarakstē atklājas, ka asociācijas pārstāvjiem ierašanās uz preses konferenci bija liegta.
Tajā pašā laikā arī uzņēmumi informāciju par sevi sniedz nelabprāt. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vēlējās apkopot datus par nebanku kreditēšanas tirgu. No 18 “ātro kredītu” firmām datus iesniedza tikai puse. Tā, piemēram, lielākais AS ,,4finance”, kas pazīstams pēc zīmoliem "smscredit" un "vivus", skaitļu vietā iesūtīja datus procentos. Līdz ar to apkopojums ir nepilnīgs.
PTAC direktore Baiba Vītoliņa to skaidro, ka ,,kādiem komersantiem ir neizdevīgi, lai šie dati būtu pieejami un mēs redzētu reālo situāciju”. Tikmēr Pavļuts uzskata, ka ,,šī industrija šobrīd šo regulējumu neuztver nopietni, nerespektē, un tas ir jāmaina”.
