"Fiskālā nodrošinājuma rezerves galvenais uzdevums ir radīt iespēju valdībai pieņemt lēmumus un veikt tādas darbības ar iespaidu uz valdības bilanci un valsts parādu, kas palīdz izvairīties no ekonomikas zaudējumiem un nodrošināt tās attīstību. Piemēram, tādu nacionālo saimniecisko vērtību saglabāšana, kā „airBaltic” – vienīgā nacionālā lidsabiedrība Baltijas valstīs – saglabāja savu darba spēju krīzē un pēc krīzes, pateicoties valsts atbalstam," paziņojumā raksta padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Padome noraida varbūtību, ka nākamā gada valsts budžetā netiks veidota līdzekļu rezerve, tā vietā palielinot budžeta kārtējos izdevumus.
"Uz deficīta pamata mēs sāksim finansēt kārtējos izdevumus, tos pārliekot uz nākamajām paaudzēm.
Pirms neilga laika Fiskālā padome norādīja uz atkāpi no Fiskālās disciplīnas likuma, lai palielinātu veselības aprūpes finansējumu 2017.gada budžetā,” atzīmē Platais.
„Jaunie priekšlikumi ar atkāpi no likuma – neievērot fiskālās nodrošinājuma rezervi – paātrina tempu, ar kādu mēs tuvojamies jaunai krīzei.
Valdība 2016.gada fiskālā nodrošinājuma rezervi ziedoja uz aizsardzības izdevumu altāra. 2017.gadā pretendentu uz deficīta kāpināšanu – samazinot attīstībai nepieciešamās rezerves – būs vēl vairāk. Vai atcerēsimies tos, kuri pašlaik aicina spiest gāzi grīdā tad, kad vajadzēs izvēlēties, kurus nodokļus celt un kurus izdevumus samazināt, lai kompensētu fiskālās disciplīnas trūkumu izaugsmes gados?" retoriski vaicā Platais.
Padome arī atgādina, ka aizvien nav sasniegts iekšzemes kopprodukta (IKP) pirmskrīzes līmenis. Proti, 2007.gadā tas bija 22,6 miljardi eiro, savukārt šogad atbilstoši Finanšu ministrijas prognozei – 22,1 miljards.
Jau vēstīts, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iepriekš pauda viedokli, ka 2017.gada valsts budžetam jābūt "nulles" budžetam un bez deficīta. Tāpat nedrīkst brutāli celt nodokļus, jo tas var apdraudēt uzņēmējdarbības vidi.
Latvijas valsts budžeta deficīts nākamgad bija plānots 0,8%-0,9% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), taču to plānots saglabāt 1% apmērā no IKP, lai varētu īstenot ieplānotās reformas veselības aprūpē.
